Šobrīd esam valdības "restarta" procesā. Kā vispār tu skaties uz šo visu – kas tas vispār īsti bija? Pats "restarts" kā process – triju ministru atlaišana un triju jaunu kandidātu izvirzīšana –, un kāpēc tieši šāda ir atlaisto ministru kombinācija?
Šajā procesā bija divi uzdevumi. Pirmais – atlaist [bijušo satiksmes ministru Kasparu] Briškenu (Progresīvie) tāpēc, ka viņš visiem vienkārši ir apnicis, ne tikai apnicis, bet viņš tiešām ir mazspējīgs. Un otrs – lai saglabātu premjeres posteni Evikai Siliņai (JV) pēc Briškena atlaišanas, vajadzēja atlaist vēl divus ministrus – no katras koalīcijas partijas pa vienam. Līdz ar to tas bija pilnīgs neloģisms, kurā vienīgā loģika ir saglabāt Siliņai amatu. Tas arī viss.
Labi, par Briškenu viss ir skaidrs, bet pārējie divi – labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) – tur ir kaut kādas iekšējās savstarpējās vienošanās un pēc tam dažu personu publiska brīnīšanās par atlaišanu vai tomēr tas ir tiešām Siliņas pašas lēmums, nekonsultējoties ne ar vienu?
Tas izskatās un arī ir vienīgi Siliņas lēmums, ir absolūti acīmredzams, ka partiju konsultācijas nav bijušas, jo, ja tiešām būtu restarts, ko varētu saukt par restartu, nevis rokādi, tad, protams, visa koalīcija sanāktu kopā: "Mums kaut kas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00