Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.
"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām.Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja airBaltic vadītājs.
Gauss arī uzsvēra, ka aviokompānijai šie ir vēsturiski lielākie zaudējumi pirmajā pusgadā. Vienlaikus viņš piebilda, ka tāda pati situācija ir vērojama arī citās lidsabiedrībās, un airBaltic zaudējumi, salīdzinot ar citiem, pat ir uzskatāmi par maziem.
"Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja," stāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs.
Viņš pauda nožēlu, ka Latvijā ir ļoti strikti ierobežojumi aviopārvadājumiem, tostarp piebilstot, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kura tik lielā mērā ierobežo aviopārvadājumus.
"Par šīm lietām ir jādiskutē, jo mums ir jābūt savienotiem ar citām valstīm, bet vienlaikus jābūt aizsargātiem. Ir jābūt abām šīm lietām, jo aviopārvadājumos Covid-19 praktiski netiek pārnēsāts," stāstīja Gauss, uzsverot, ka iedzīvotāji netiks pasargāti no saslimšanas ar Covid-19, aizliedzot lidojumus, kamēr automašīnu plūsma pāri robežām netiek ierobežota.
Tostarp viņš teica, ka, piemēram, nav skaidrs, kādēļ no Latvijas nevar lidot uz Grieķijas salu, kurā nav reģistrēti inficēšanās gadījumi ar Covid-19, lai arī Grieķija ir iekļauta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) "sarkanajā" sarakstā ar valstīm pēc kuru apmeklēšanas jāievēro 14 dienu pašizolācija.
"Šai situācijai būtu jāmainās. Arī Latvijas premjers ir paudis, ka ir jāvērtē, kā Latvija sevi spētu aizsargāt labāk, vienlaikus neslēdzot robežas. Eiropā diemžēl pašlaik nav atrasts viens risinājums un katra valsts dara kaut ko savu, un aviokompānijām, kuras savieno dažādas vietas Eiropā, tas ir ļoti grūti," teica Gauss, norādot, ka airBaltic, kuras transporta mezgls ir Rīga, tas ir vēl grūtāk.
Lidsabiedrības vadītājs stāstīja, ka, piemēram, no Vācijas var lidot uz jebkuru galamērķi. Ir tikai noteiktas riska valstis, un, ja kāds atgriežas no tām, ir jāievēro karantīna vai jāveic testi, taču neviens neaizliedz transportu.
"Taču mēs esam Baltijas aviokompānija un mēs nevaram pārcelties ar savām lidmašīnām, piemēram, uz Vāciju, un paziņot, ka tagad lidosim no turienes," teica Gauss.
"Es uzsvēršu, ka airBaltic no šīs krīzes izies ļoti spēcīgs to darbību dēļ, kuras mēs īstenojām pašā sākumā. To apliecina arī līdzšinējā pieredze, jo jūlijā, kad notika visvairāk lidojumu, pieprasījums bija ļoti liels, un tātad mēs savos līdzšinējos plānos esam rīkojušies pareizi. Jā, tagad daudzi no maršrutiem, uz kuriem mēs lidojām, atkal ir nokļuvuši SPKC "sarkanajā" sarakstā, un uz turieni reisi bija jāpārtrauc, taču tas nebūt nenozīmē, ka būtu zudis pieprasījums," stāstīja airBaltic vadītājs.
Jau ziņots, ka airBaltic koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā airBaltic pārvadāja 810 317 pasažierus, kas Covid-19 ietekmē bija par 64% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājās par 58% - līdz 12 501 lidojumam.
Tāpat vēstīts, ka airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1- 3,86%.