Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -5 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 11. decembris
Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Gūtmanis: Centrālie baņķieri – Par-isti un svētās govis

Izvēlēties nākamo centrālās bankas vadītāju ir lēmums ar tālejošām sekām, jo šis amats ietekmē ekonomikas politiku valstī vairāk nekā daudzi citi augsti amati. Lēmumi, pieņemti kopā ar citiem pie lielāka galda Frankfurtē, kādām ļoti bagātām sabiedrības grupām būs ienesīgi, citām - pavisam neizdevīgi.

Šobrīd publiski diskusijā par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem izskanējušas gan nopietnas tēmas, gan arī tādas mazliet jocīgas un marginālas, piemēram, piedāvājums saglabāt centrālo banku konferenču organizētājas statusā. Citplanētieši, savukārt, apspriež arī to, ko centrālā banka varētu darīt, lai bremzētu pārāk straujo ekonomikas izaugsmi. Acīmredzot, te ir runa par kandidātiem no patiešām aizspogulijas valstīm, uz kurām neattiecas Eiropas Komisijas (EK) atklātais publiskais brīdinājums par neizbēgamo ekonomikas tuvo sabrukumu – runājot par lejupslīdi, EK aicina "būt gataviem uz visu".

Tāpēc ir svarīgi saprast to, kāda ir kandidātu "ideoloģija" finanšu jomā un kādus instrumentus viņi piedāvātu tuvojošās ekonomiskās lejupslīdes un krīzes apstākļos.


Fiskālie fundamentālisti pagaidām uzvar

Par-istu šarmantā veselības ministre Ilze Viņķele, uzbrūkot vienai no svētajām govīm, aicināja palielināt budžeta deficītu mediķu algām, tātad izmantot "fiskālo stimulu". Koalīcija tomēr to neatbalstīja, saglabājot stingro fiskālo disciplīnu. Tiesa, parasti - citās ES valstīs - šādu fiskālo stimulu aicina izmantot infrastruktūras un citās investīcijās. Bet - vienalga izmantot. Šī ir viena no centrālajām tēmām, izvēloties centrālo baņķieri.

Tas, ko labākie Latvijas analītiķi dēvē par "fiskālo fundamentālismu", tiek apšaubīts citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Vienlaicīgi skan aicinājumi (īpaši attiecībā uz Vāciju) plašāk lietot "fiskālos stimulus", proti, investēt budžeta naudu, palielinot deficītu. Vācijas zaļie pieprasa budžeta naudu vairāk investēt klimata glābšanai un sociālajam sektoram, tātad "ideoloģiski" tuvu Viņķelei.

Aicinājumam palielināt publiskās naudas investēšanu pievienojas lielākās Vācijas biznesa asociācijas. Eiropas centrālā banka arī sagaida lielākas investīcijas tajās valstīs, kurās ir līdzsvarots valsts budžets - ECB prezidents Dragi izteica skaidru atbalstu fiskāliem stimuliem. Arī euro-grupas prezidents aicina "apsteidzoši rīkoties, lai izvairītos no recesijas". Viņu motivācija ir novērst vai vismaz aizkavēt recesiju - Latvijas gadījumā šobrīd motivācija būtu apslāpēt mediķu protestus. Latvija drīzāk līdzinātos Francijai, kur tās prezidents ar publisko naudu apslāpēja dzelteno vestu protestus, ignorējot fiskālos fundamentālistus. Nauda ir labākās "zāles" šādās situācijās, vēl labākas varētu būt tikai drošības policija.

Situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, tomēr kaut kāda budžeta deficīta palielināšana tiek apspriesta. Grūti noticēt, ka Latvijas gadījumā mediķu algām vajadzīgie 60 miljoni uz deficīta rēķina sagrautu valsts reitingu un rezultātā valstij kļūtu ievērojami dārgāk aizņemties naudu pasaulē.

Vēl vairāk - jaunā EK iespējams pati piedāvās pārskatīt fiskālās politikas principus un Stabilitātes un izaugsmes paktu. Centrālās bankas šajā jautājumā spēlēs svarīgu lomu.

Otra tēma ir tikpat svarīga - piekrist atsākt aktīvu pirkšanas programmu, ko vienkāršoti dēvē par jaunas naudas drukāšanu, vai nepiekrist. Šī "kvantitatīvās mīkstināšanas" programma darbojās pēc pēdējās finanšu krīzes, bet tika aizvērta. Centrālie baņķieri šo lēmumu pieņem pie ECB galda. Pēdējā reizē, šo tēmu apspriežot 12. septembrī, vienbalsības nebija, jo Vācija, Francija, Nīderlande, Austrija un Igaunija bija pret jaunas naudas drukāšanu, tiesa gan, nespējot novērst pozitīvu lēmumu. ECB jau ilgi uzpirka aktīvus, "drukājot" jaunu naudu – tomēr ekonomisko izaugsmi tas nav radījis. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc lai šoreiz būtu citādāk.

Turklāt šī programma noved pie eiro vērtības samazināšanās. ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizē ES par šo mākslīgo eiro vērtības samazināšanu un izsaka visādus draudus. Tādējādi centrālie baņķieri pieņem augstākā mērā politisku lēmumu par tirdzniecības konfliktu ar ASV.

Trešā tēma skar finanšu pasaules stūrakmeni – saglabāt dolāra dominēšanu vai to aizstāt ar ko jaunu. Anglijas centrālās bankas prezidents tēmu par dolāra aizstāšanu izklāstīja centrālo baņķieru ikgadējā konferencē ASV. Viena lieta, ja par dolāra nozīmes strauju samazināšanos runā Krievijas prezidents, pavisam cita, ja to atskaņo viena no Londonas finanšu centra vadošām amatpersonām. Pirms Anglijas bankas šo tēzi mazliet citos vārdos izteica pāvests, kuram jau pats viņa amats liek būt stipri tālredzīgākam. Pāvests jau aptuveni pirms desmit gadiem minēja, ka jāizveido pasaules centrālā banka un ar to jāaizstāj Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Reiz par dolāra lomas principiālu samazināšanu izteicās SVF prezidents Štrauss Kāns. Tas laikam bija ne visai labi pārdomāti - drīz mediji sāka plaši rakstīt, ka viņš it kā esot uzmācies kādai viesnīcas istabenei un viņam, protams, bija savas idejas un karjera jāpamet. Var tikai cerēt, ka Anglijas bankas prezidents neizmanto viesnīcu pakalpojumus un tādējādi izvairīsies no tik neapskaužama likteņa.

 

Kam kļūt par centrālo baņķieri

Daudzas svētās govis un tabu tēmas izzūd mūsu acu priekšā. Globālās izmaiņas caur zināmu haosu un ekonomisko lejupslīdes periodu turpināsies - tās ir tikai sākumā. Stingrāki ierobežojumi lietot skaidru naudu, visādi klimata un plastmasas un citi jauni nodokļi, un brutālākas kontroles metodes, šķiet, neizbēgamas, ja attīstība notiks kā pēdējā laikā. Turklāt Dragi, raksturojot jauno ECB prezidenti Lagardu, teica, ka viņa esot ļoti izdomas bagāta un radoša. Uzticamiem un pārbaudīties centrāliem baņķieriem jābūt atslēgpozīcijās – kādam vajadzēs šos nepopulāros lēmumus skaidrot plašai sabiedrībai un tās priekšā taisnoties.

Ļaunas mēles nesen melsa, ka Eiropā patiesi svarīgos amatos nokļuva personas, kurām nesenā pagātnē bijuši skandāli un pat šaubīgas rīcības. Gan nupat ieceltajai Eiropas Centrālās bankas prezidentei Lagardai viņas agrākajos amatos Francijā bijušas aizdomīgu lēmumu ēnas, gan EK prezidentei Leienai Vācijā. Personas ar apgrūtinājumu no pagātnes esot (vieglāk) vadāmas un tāpēc atbilstošas augstajiem amatiem. Labi, ka Latvijā šis princips nekad netiek pielietots.

Top komentāri

reptilis
r
Man vislabāk patika raksta nobeigums:)))-""Personas ar apgrūtinājumu no pagātnes esot (vieglāk) vadāmas un tāpēc atbilstošas augstajiem amatiem. Labi, ka Latvijā šis princips nekad netiek pielietots.""":))))))))
supper
s
man patika, tik brīnišķīgi paironizēt par principu, kas Latvijā nekad netiek lietots
Vecsčekists>ArmandsG.
V
".... labākās "zāles" šādās situācijās, vēl labākas varētu būt tikai drošības policija." Armand, nekā personīga, bet Tu noteikti atceries , cik daudz gan spēja CCCP "drošības policija" situācijā, kad tauta vairs negribēja dzīvot pa vecam. Vai Tu domā, ka tagadējā ir varenāka par toreizējo?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvijas divas realitātes(7)

Sabiedrisko mediju pievēršanās veselības aprūpes sistēmas izpētei ir atklājusi tik baisu ainu, ka rodas iespaids, ka dzīvošana mūsu valstī ir nevērīga rīcība pašam pret sevi, jo tiek stāstīts, ka vese...

Problēmas ar gribēšanu un prioritātēm(1)

Esošā sistēma ir tā ieēdusies, ka nepadodas pārmaiņām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērna valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē