"Es redzu, ka varētu strādāt kā prezidents, rīkoties valsts un sabiedrības labā, bet īpaši uz turieni neraujos," norādīja Jansons, pamatojot, ka gana daudz darāmā ir tiesībsarga amatā. Viņš gan piebilda: "Es kā prezidents varētu daudz vairāk izdarīt cilvēktiesību un sociālās labklājības, valsts ilgtspējas ziņā."
Jansona vārds kontekstā ar kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu izskanēja pēc tam, kad viņam bija saruna ar KPV LV līderi un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Artusu Kaimiņu. "Saruna notika frakcijas ietvaros, tur tika jautāts par manu vīziju kā tādu, proti, kā varētu efektivizēt prezidenta institūtu un kas būtu darāmie darbi. Kā es to kā tiesībsargs redzu. Apmēram stundas laikā izklāstīju, ar to tas beidzās," komentē Jansons.
Nu jau zināms, ka Artuss Kaimiņš un vēl vismaz četri KPV LV Saeimas frakcijas deputāti solījuši atbalstu koalīcijas virzītajam kandidātam Egilam Levitam.
Jansons praksi, ka koalīcijas partijas vienojas par vienu kandidātu, raksturoja kā "normālu demokrātijas procesu", ja nav neviena cita kandidāta. "Ja mēs raugāmies uz iepriekšējiem periodiem, tur arī bija ne bez amizantām situācijām, teikšu tā, kas mani kā Latvijas pilsoni diezgan skumdināja. Levits ir vismaz profesionālo juristu aprindās labi zināms. Ja nav neviena cita, tad pieļauju, ka tas ir viens normāls demokrātijas process, ka koalīcija, ja persona piekrīt nominēties, vienojas. Tad tas process notiek tādā saprotamā veidā."
Jāatgādina, ka šī būs pirmā reize, kad Saeimas deputātu balsojums par prezidenta ievēlēšanu būs atklāts. Ja visi tie parlamentārieši, kas publiski solījuši atbalstu Levitam, tā arī rīkosies, viņš var rēķināties ar balsu vairākumu. Tiesa, opozīcijas partijas gan solījušas virzīt savu kandidātu, kas Levitam sastādīšot nopietnu konkurenci.
pepe
Fakts
Dabas likums