Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka ceturtdien un piektdien Kariņš piedalījās ES līderu jeb eiropadomes sanāksmē, kurā tika lemts par ES un Ķīnas attiecībām, kā arī par kopīgu ES pozīciju attiecībās ar Turciju un Baltkrieviju, Kalnu Karabahas konfliktu un Aleksandra Navaļnija noindēšanas mēģinājumu. Tāpat notika diskusijas par ES Vienoto tirgu, rūpniecības politiku un ES digitālo stratēģiju.
Pēc eiropadomes Kariņš uzsvēra, ka ES spēks ir valstu spējā strādāt kopā un vienoties, lai pārvarētu izaicinājumus un sasniegtu kopīgos mērķus. "Šajās dienās Eiropas līderi atkārtoti pierādīja, ka, dalībvalstīm apvienojot spēkus, spējam ietekmēt notikumus pasaulē," pauda premjers.
ES valstu un valdību vadītāji eiropadomē pauda vienotu atbalstu Baltkrievijas tautas centieniem pēc demokrātijas. Līderi panāca politisku vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas personām, kuras iesaistītas vēlēšanu rezultātu viltošanā, represijās un vardarbībā pret iedzīvotājiem un opozīcijas pārstāvjiem. Šobrīd sankciju sarakstā ir 40 personas, bet sarakstu ir iespējams papildināt.
ES līderi, diskutējot par situāciju Vidusjūras austrumu reģionā un Turciju, pauda solidaritāti Grieķijai un Kiprai. Situācija jāatrisina, iesaistoties visām pusēm, miermīlīga dialoga ceļā un ievērojot starptautisko likumdošanu. Būtiski panākt stabilitāti un drošību reģionā.
Tāpat eiropadome uzklausīja Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par situāciju Kalnu Karabahā. Dalībvalstu valdību un valstu vadītāji bija vienisprātis, ka Armēnijai un Azerbaidžānai nekavējoties jāpārtrauc karadarbība un jāsēžas pie sarunu galda, lai konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā.
ES valstu līderi nosodīja Krievijas opozīcijas pārstāvja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu un aicināja Krieviju sadarboties ar Starptautisko Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju. Eiropadome šo jautājumu diskutēs arī nākamajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē.
Tā kā viens no aktuāliem izaicinājumiem Eiropai ir Ķīnas pieaugošā dominance pasaulē, ES līderi uzsvēra nepieciešamību panākt vienlīdzīgus spēles noteikumus ES un Ķīnas ekonomiskajās attiecībās. Eiropadome arī aicināja Ķīnu aktīvāk iesaistīties globālo jautājumu risināšanā, tostarp klimata politikā un Covid-19 pandēmijas apkarošanā. Dalībvalstis pauda arī nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju Ķīnā.
Ņemot vērā aktuālo situāciju saistībā ar Covid- 19 izplatību Eiropā, ES līderi diskutēja par nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas starp dalībvalstīm, lai ierobežotu pandēmijas izplatību.
"Valstu un valdību vadītāji atzina, ka Covid- 19 pandēmija izgaismo vājās vietas ES ekonomikā. Dalībvalstis ir vienisprātis, ka ne tikai pēc iespējas ātrāk jāatjauno iekšējā tirgus pilnīga funkcionēšana, bet arī vienlaikus jāmācās no krīzes radītajām sekām tālākā darbā pie ekonomikas stiprināšanas," informēja Kariņa birojā.
ES līderu starpā ir vienota izpratne par klimata un digitālas politikas lomu šajā procesā. "Globālā situācija un šā brīža izaicinājumi prasa, lai Eiropas Savienība kļūtu daudz spēcīgāks spēlētājs starptautiskajā līmenī, tāpēc tai ir jākļūst ekonomiski noturīgākai un pašpietiekamai,"sacīja Kariņš.
Eiropadomes sēdes laikā tās dalībniekiem un pavadošajām delegācijām noteikti stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi, tostarp jāievēro fiziska distancēšanās, bet, kur tas nav iespējams, kā arī iekštelpās jālieto sejas aizsargmaskas.
Pēc eiropadomes apmeklējuma Ministru prezidents, pildot darba pienākumus, plāno tuvākās dienas strādāt attālināti un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.