Valdošā koalīcija savu darba stilu mainīt negrasās – pagājušā nedēļā lielā steigā, bez izsvērtas un līdz galam pamatotas argumentācijas Saeimā tika iesniegti un, protams, pieņemti, likuma grozījumi, ar kuriem valdībai tiek dota “zaļā gaisma” valstij piederošu uzņēmumu emitēto obligāciju iegādei. Lai gan šī iecere sākotnēji tika ievīstīta daiļskanīgos un cēlos “konfekšu papīrīšos”, tādos kā “nepieciešamība uzlabot kapitāla tirgus attīstību”, “investīciju piesaistes uzlabošana” utml., nevienam ne Saeimas sēžu zālē, ne ārpus tā nebija ne vismazāko šaubu, ka patiesībā šie steigā uzražotie un tikpat lielā steigā bīdītie grozījumi tapuši tikai ar vienu mērķi – kārtējo reizi ar valsts naudas palīdzību glābt dziļajā finanšu bedrē joprojām
slīgstošo aviokompāniju “airBaltic”.
Tuvojoties termiņam, kad, saskaņā ar Eiropas finanšu institūciju izvirzītajiem nosacījumiem, aviokompānijai ir jāatmaksā daļa no jau iepriekš ieguldītās valsts naudas, valdība ir nodemonstrējusi kārtējo nespēju risināt šo problēmu pēc būtības. Nav notikusi ne iepriekš veikto neadekvāti lielo valsts naudas ieguldījumu lietderības izvērtēšana (valsts audits ar Valsts Kontroles līdzdalību), nav pat apsvērta iespēja mainīt jau gadiem ilgstošo “airBaltic” vadības (gan valdes, gan padomes) neefektīvi un pat bezatbildīgi piekopto biznesa stratēģiju, nav izstrādāts neviens alternatīvs uzņēmuma tālākās attīstības scenārijs.
Tā vietā tiek piedāvāts nostiprināt valsts likumā sazin kādos kaktos vai gaiteņos panāktu vienošanos ar šo pašu “veiksmīgi strādājošo” kompānijas vadību, kas paredz “airBaltic” saistību lauvas tiesu kārtējo pārlikšanu no pašas lidsabiedrības uz visu nodokļu maksātāju pleciem, turklāt faktiski arī noņemot no “airBaltic” atbildību par potenciālu stratēģisko investoru piesaisti. Jo neko citu šie “likuma grozījumi” pēc būtības neparedz. Publiskajā telpā gan no likumprojekta iesniedzējas – Satiksmes ministrijas, gan par valsts tēriņiem atbildīgās Finanšu ministrijas puses, visai liekulīgi (lai neteiktu – melīgi) sabiedrībai tiek mēģināts iestāstīt, ka jaunie paredzētie 100 miljoni “airBaltic” emitēto obligāciju iegādei neatstāšot ietekmi uz valsts budžetu, jo, lūk, tos paredzēts iegūt, nepieciešamo naudu aizņemoties. Vai tiešām pašreizējā valdība neredz pati savu izteikumu absurdumu? Pat ja plānotā “obligāciju iegāde” no valsts puses neatstās tiešu ietekmi uz īstermiņa budžetu, tad ilgtermiņā šīs valsts saistības nekur nepazudīs! Ja pēc noteiktajiem termiņiem aviosabiedrība joprojām pati nespēs segt savus tēriņus, tad tos nāksies nomaksāt mūsu nodokļu maksātājiem vairākās paaudzēs. Tuvredzība? Neprofesionalitāte? Vai varbūt tomēr apzināta sabiedrības muļķošana?
Vēl kāda būtiska nianse. Jau pēc Saeimas plenārsēdes, kurā tika panākts atbalsts iecerētajiem likuma grozījumiem, ar ziņojumu klajā nāca Fiskālās disciplīnas padome, kurā tieši un nepārprotami tika norādīts uz valsts ārējā parāda palielināšanas nepieļaujamību. Kā valdības plānotā 100 miljonu aizņemšanās “airBaltic” emitēto obligāciju iegādei būtu vērtējama šajā kontekstā? Domāju, ka finanšu ministram Ašeradena kungam būtu jau tuvākajā laikā jānāk klajā ar skaidrojumu.
Nevaru nepieminēt arī valdības vēlmi pēc būtības mazināt likumdevēja, respektīvi, Saeimas, iesaisti (un arī atbildību) tik svarīgu lēmumu pieņemšanā. Neizprotamā “steidzamības kārta” un noteiktais ierobežotās pieejamības statuss informācijai par reālo situāciju “airBaltic” neļauj ne par valsts finansēm atbildīgajai Saeimas komisijai, ne Saeimas deputātiem kopumā veikt pienācīgu, profesionālu, izsvērtu un politiski atbildīgu analīzi pirms gala lēmuma pieņemšanas.
Turklāt runa ir ne tikai par konkrēto likumprojektu, bet gan arī par šādu steigā izbīdītu grozījumu iespējamo ietekmi uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību kā tādu – īpaši laikā, kad gatavojamies uzsākt valsts uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Ja arī šim procesam tiks uzlikts “steidzamības” un “slepenības” zīmogs, tad jau sākotnēji iedzīvotāju skatījumā padarīsim to par kārtējo politikāņu intrigu lauku, nevis radīsim pārliecību par neapšaubāmajiem ieguvumiem visai Latvijas sabiedrībai kopumā.