"Mēs redzam, ka FKTK un Latvijas Bankas apvienošanās process nav vienkāršs. Dažādas zemūdens straumes šajā procesā ik pa brīdim parādās, un reizēm šķiet, ka ir lobiji, kas neļauj ātri virzīties uz priekšu. Atsevišķos gadījumos sāk likties, ka FKTK integrēšanas process Latvijas Bankā tiks izmantots kā iegansts mazināt centrālās bankas neatkarību. Tas ir ļoti riskanti, jo tieši politiski neatkarīga centrālā banka dod vislielāko ieguvumu Latvijas sabiedrībai," teica Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka uz ekonomiku skatās pāri politiskajiem cikliem, saglabājot krietni ilgāku un plašāku skatījumu, par to, kas ekonomikai nāk par labu. Tāpat, Latvijas Bankai esot pilnīgi apolitiskai struktūrai, ir krietni vieglāk strādāt ar politiķiem, kas ir lēmumu pieņēmēji.
"Pazaudēt neatkarīgu centrālo banku sabiedrībai nozīmētu pazaudēt vienu būtisku viedokļu līderi, kas var un arī pasaka lietas, kas īstermiņā politiķiem nav patīkamas, taču ilgtermiņā ekonomikai palīdz. Centrālās bankas neatkarība ļauj pilnasinīgi palīdzēt gan valdības, gan Saeimas darbam. Centrālā banka nedrīkst būt politiski atkarīga vai politiski saistīta," uzsvēra Kazāks.
Viņš norādīja, kas saistībā ar plānoto FKTK integrēšanu Latvijas Bankā ir sagatavotas izmaiņas likumā par Latvijas Banku un grozījumi vairāk nekā 20 pavadošajos noteikumos, kas iesniegti Finanšu ministrijā. Pēc atsevišķu korekciju veikšanas, izmaiņas regulējumā tiks virzītas uz Ministru kabinetu un vēlāk jau uz Saeimu.
"Mēs ceram, ka jau 2023.gadā Latvijas Banka un FKTK sāks darbu kā viena institūcija. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir, lai gan Latvijas Banka, gan FKTK spēj veikt augstā līmenī sev uzticētos uzdevumus līdz apvienošanās brīdim un lai no 2023.gada sākuma jau apvienotā jaunā veidola Latvijas Banka spētu augstā līmenī pildīt arī banku uzraudzības uzdevumus. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šajā procesā tirgus dalībnieki nejustu nekādas izmaiņas, izņemot to, ka uzlabojas kvalitāte," sacīja Kazāks.
Viņš skaidroja, ka atbilstoši Latvijas Bankas un FKTK kopējam redzējumam FKTK netiks pievienota Latvijas Bankai kā "vagons vilcienam", bet notiks pilnvērtīga integrācija.
"Tā būs pilnībā integrēta institūcija, kas nākotnē pieņems lēmumus arī par banku uzraudzību un ar to saistītiem jautājumiem. Tāpat Latvijas Bankas padome kā koleģiāla iestāde pieņems lēmumus gan par centrālās bankas pārraudzības jautājumiem, gan arī FKTK uzraudzības kompetencē esošām lietām. Protams, visa potenciālo interešu konflikta nodalīšana notiek operacionālā līmenī, pārvaldes tiek veidotas funkciju ietvaros un darbinieki, kas nedrīkst savā starpā sazināties, tie nesazinās; tiek nodrošināts tā saucamais "Ķīnas mūris" starp monetāro un finanšu uzraudzības funkcijām," klāstīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka Latvijas Bankai tas nebūs kaut kas jauns, jo jau šobrīd ir virkne operacionālo funkciju, kas ir nodalītas ar "Ķīnas mūri", jo ir virkne lēmumu, kas nedrīkst būt savstarpēji saskaņoti.
Tāpat Kazāks norādīja, ka tie darbinieki, kas ir FKTK uzraudzības struktūrās, kļūs par Latvijas Bankas darbiniekiem. Arī lielākā daļa atbalsta struktūru darbinieku pāries darbā uz Latvijas Banku. Tostarp jau 2021.gada otrajā pusē varētu sākt savienot Latvijas Bankas un FKTK atbalsta struktūras, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.