Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, piedaloties diskusijā "Sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Jaunais Pašvaldību likums", Levits norādīja, ka administratīvi teritoriālā reformas blakus efekts, veidojot lielākus un ekonomiskus spēcīgākus novadus, bija vēlētās pārstāvniecības attālināšanās no iedzīvotājiem.
Levits izteicies, ka viņam tas šķita nepieņemami - pēc reformas mazpilsētās vai pagastos iedzīvotājiem vairs nav pārstāvniecības.
Valsts pirmā persona minēja, ka, piemēram, pilsētās ar gadsimtu ilgu vēsturi kā Rūjienā vai Mazsalacā iedzīvotājiem vairs nav vietējo interešu vēlētas pārstāvniecības.Tāpēc administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanas laikā Levits atkārtoti vērsies Saeimā un Ministru kabinetā, aicinot likumos ietvert regulējumu par vēlētu vietējo padomju izveidošanu. Tas patlaban ir ietverts Pašvaldību likumā.
Levits akcentēja, ka vietējām kopienām jāļauj risināt vietēja mēroga jautājumus. Viņa ieskatā, nepieciešams visus uzdevumus salikt atbilstošā kompetences līmenī, kurā tie vislabāk risināmi.
"Ir vietēja, novada, reģiona, nacionāla, Eiropas Savienības un globālā līmeņa jautājumi. Vietējie jautājumi būs vienmēr, tos vislabāk redz vietējā kopiena un sadarbībā ar novada pašvaldību vislabāk var risināt. Jaunais pašvaldību likums dod iespēju iedzīvotājiem ievēlēt savu pagasta vai mazpilsētas padomi un novadam prasa tādas veidot," pauda Valsts prezidents.
Levits sarunā uzsvēra, ka iedzīvotāju vēlētām padomēm noteikti ir jābūt vēlētām. Tādā gadījumā padomes ir leģitimētas runāt visu iedzīvotāju vārdā - tas atšķirtu padomes no dažādu interešu pārstāvniecības grupām.
Tāpat valsts pirmā persona norādīja, ka dalība iedzīvotāju vēlētās padomēs ir iedzīvotāju "subjektīva izšķiršanās par to, vai viņi ir gatavi savu laiku un enerģiju veltīt kopējam labumam," kas ir demokrātijas jēga. Viņš uzsvēra, ka tā ir motivācija savu vidi un vietu uz pasaules iekārtot pēc iespējas labāk.