Tas bija sarežģīts process daudzējādā ziņā – atbilstīgi jāieprogrammē kases aparāti, lai uzrādītu summas gan latos, gan eiro, līdztekus cenu zīmēs bija jānorāda abas valūtas, pareizi jāaprēķina, cik daudz pasūtīt eiro maiņas naudu laikā, kad apgrozībā vienlaikus bija gan lati, gan eiro un vēl daudzi citi darbi. Pie tam maksimāli bija jādara viss, lai neceltos cenas, neskatoties uz veiktā darba apjomu. Kā parasti, valsts vadītāji finansiālo izmaiņu darbus liek darīt gadu mijā, bojājot tirdzniecībā strādājošiem svētkus un atņemot prieka brīžus svinēšanai ģimenēs, tā arī pāreja uz eiro notika naktī uz 2014. gada 1. janvāri.
Latvijas veiksmīgai kļūšanai par 18. eirozonas valsti nozīmīgākais ieguldījums veikts tirdzniecībā. Uz jautājumu, vai tirgotāju darbs šajā procesā ir ticis pietiekami novērtēts, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atbild: "Uzskatu, ka jāsaka paldies tiem cilvēkiem, kas veica neredzamo "melno darbu" eiro ieviešanā. Ja valsts pārvalde to neuzskata par vajadzīgu, tad mēs izteiksim atzinību. Esam saņēmuši Latvijas Bankas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu, kā arī noskaidrojuši tos tirdzniecības nozares darbiniekus, kas veica lielāko ieguldījumu pārejot no latiem uz eiro."
Pirmdien, 25. februārī, plkst. 11, Latvijas Bankā ar diplomiem LTA apbalvos 16 Latvijas tirgotājus un Igaunijas Tirgotāju asociācijas vadītāju Mariku Merilu, kas sniedza atbalstu Latvijas kolēģiem saistībā ar eiro ievešanu.
Ak šie nabaga tirgotāji...
Bzduns
HTZ