Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.
"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.
Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.
"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.
Tāpat viņš norādīja, ka valsts atbalsts krīzes laikā lielai daļai uzņēmēju ir trāpījis pietiekami efektīgi, taču ir arī tādi uzņēmumi, kurus atbalsts vēl līdz galam nav sasniedzis.
Jau vēstīts, ka no pirmdienas pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem. Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības. Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros. Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās. Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
No pirmdienas tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiks aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat valdība lēma paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.
Līdz šim klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.
Arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība.