Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) norāda, ka pastāv neskaidrības, kā Veselības ministrijas izstrādātais jaunais mediķu atalgojuma modelis risina veselības aprūpes sistēmas pieejamības un efektivitātes problēmu. Kādi ir jaunā modeļa galvenie trūkumi?
Vispirms es gribu uzsvērt, ka mediķu atalgojuma paaugstināšana ir objektīva nepieciešamība un tas noteikti ir jādara. Taču LVEA uzskata, ka piedāvātajā modelī ir daudz nepilnību un tas tikai daļēji piedāvā risinājumu problēmas būtībai. Atalgojuma modelim ir organiski jāiekļaujas kopējā veselības aprūpes sistēmas konceptuālajā ietvarā. Mūsuprāt, pašlaik nav atbildes, kādā virzienā mēs gribam attīstīt veselības aprūpi, kādi ir tās ilgtermiņa mērķi. Ārstu atalgojuma modelis ir tikai instruments, lai gan ļoti būtisks, kā sasniegt mērķi – efektīvu, pacientam draudzīgu, uz kvalitāti orientētu veselības aprūpi. Vienlaikus arī svarīgi stratēģiskajā vīzijā definēt, kāda ir valsts loma veselības aprūpes pārvaldībā un cik daudz vietas paredzēts tirgus ekonomikas elementiem – konkurencei un pieprasījuma, piedāvājuma faktoriem nozares darbaspēka noturēšanā ilgtermiņā –, jo arī tas nosaka noteiktus atalgojuma elementus. Pašlaik Latvijā valsts veido normatīvo regulējumu, sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, tos pērk iedzīvotāju vārdā, nosaka kvalitātes prasības, tās uzrauga, kā arī pati veido un apstiprina pakalpojumu tarifus, kuri, cita starpā, valsts pārvaldītajām veselības iestādēm katru gadu rada zaudējumus. Tas rada zināmu interešu konfliktu, sistēmā ir maz neatkarīgas ekspertīzes lēmumu pieņemšanā. Šādas atziņas atspoguļotas arī izstrādātajā ziņojumā par jauno apmaksas modeli.
Jaunais atalgojuma modelis balstīts uz publiskās pārvaldes atalgojuma principiem, kas viennozīmīgi var tikt izmantoti arī ārstniecības personu atalgojumam, taču tam vienlaikus būtu jāņem vērā konkrētās sistēmas specifika – darbaspēka pieprasījums un iespējas privātajā sektorā, reģionālās nodrošinājuma atšķirības un citas tendences. Modelis pamatā vērsts uz valsts veselības aprūpes iestādēm un vislabāk atbilst tāmes budžeta principam. Proti, mediķu alga ir atkarīga no nostrādātajām stundām, t.i., noslodzes. LVEA ieskatā šis princips nav pats efektīvākais un nerisina darbaspēka noturēšanas problēmu ilgtermiņā. Mūsuprāt, atalgojumam nākotnē konceptuāli būtu jāvirzās uz samaksas veidu, kas saistīts ar pakalpojuma specifiku, sarežģītību, tehnoloģisko risinājumu un sasniegto rezultātu. Vienkāršoti runājot, jāmaksā nevis par veikto operāciju vai citu manipulāciju skaitu, bet gadījuma ārstēšanu. Ārsts var veikt piecas ļoti vienkāršas operācijas dienā, bet var arī izdarīt vienu īpaši sarežģītu un ilgu. Šis piemērs rāda, ka veikto manipulāciju skaits vai noslodze laikā nevar būt noteicošais atalgojuma sistēmā. Tai ir jābūt piesaistītai konkrētam gadījumam jeb diagnozei, kur viens no kritērijiem ir arī sarežģītības pakāpe. Tostarp jābūt noteiktiem arī kvalitātes kritērijiem un sasniedzamajiem rezultātiem.
Pēdējā laikā gan Veselības ministrijas prioritāte ir bijusi virzība uz veselības aprūpi, kuras centrā ir konkrēta diagnoze un slimības ārstēšana.
Jā, līdz šim tā ir virzījusies uz gadījuma apmaksu ārstniecības iestādēm, tomēr līdz galam tas nav ticis ieviests. Jaunajā ārstniecības personu atalgojuma modelī diemžēl iezīmējas atgriešanās pie laika darba apmaksas sistēmas, kad apmaksā nevis gadījuma ārstēšanu, bet nostrādātās stundas. Ja mēs saglabājam virzību uz to, ka centrā ir konkrēts gadījums, tad jaunais atalgojuma modelis rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!