Rīga ir galvenais atkritumu ražotājs Latvijā, bet šeit ar esošo četru operatoru saimniecību to nav izdevies paveikt. Taču aprites ekonomikas rīcības plāna izpilde ir realizējama ar publiskās privātās partnerības atbalstu, ko arī apņēmusies nodrošināt AS Tīrīga, panākot, ka piecos gados rīdzinieki sašķiros vismaz pusi atkritumu.
Resursu pārstrādes aplis
Eiropas Savienības (ES) aprites ekonomikas rīcības plāns tika pieņemts 2015. gadā. Tas paredz plaša mēroga pasākumu kopumu ES ekonomikas pārejai uz noslēgtu ciklu: izejvielas - to pārstrādes procesā radītie produkti - produktu patēriņa rezultātā radītie atkritumi – izejvielas. Tātad būtībā kaut ko līdzīgu mūžīgam aplim, kurā visi resursi tiek maksimāli pārstrādāti, līdz minimumam ierobežojot vidē nonākušo atkritumu daudzumu. Savukārt 2018. gadā spēkā stājās vēl viens dokuments, ES Direktīva par atkritumiem, kurā īpaši uzsvērta sadzīves atkritumu loma aprites ekonomikas realizācijā, kā arī ir noteikti precīzi sasniedzamie mērķi: ES dalībvalstīm līdz 2025. gadam ir jāpalielina atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms vismaz līdz 55%, līdz 2030. gadam – vismaz līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – vismaz līdz 65% pēc masas. Tas nozīmē, ka Latvijā 2025. gadā ir jābūt sagatavotiem atkārtotai izmantošanai vai pārstrādātiem vismaz 55% no sadzīves atkritumiem. Papildus, jau līdz 2021. gadam ir jānodrošina, lai visi bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai dalīti savākti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem.
Rīgai jābūt flagmanim
Kā rāda Eurostat dati par 2017. gadu, Latvijā atkārtotai izmantošanai tika sagatavoti vai pārstrādāti tikai 23,3% no sadzīves atkritumiem, kamēr ES vidējais rādītājs bija 46,4%, savukārt mūsu kaimiņi lietuvieši bija sasnieguši 48,1% atzīmi. Lai tikai piecu gadu laikā Latvija spētu sasniegt 50% slieksni, ir nepieciešama aktīva un pārdomāta rīcība. Skaidrs, ka ne jau mazās pilsētas un novadi visā Latvijā nodrošinās šo izpildi – par flagmaņiem jābūt lielajām pilsētām, pirmām kārtām jau Rīgai, jo tieši šeit tiek saražoti gandrīz 50% visas Latvijas atkritumu. Taču Rīgā situācija nav īpaši labāka. 2015.gadā Rīgā dalīti savākto (tautas valodā – šķiroto) atkritumu īpatsvars bija tikai 9%. Tieši tāpēc Rīgas domes izstrādātais pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns, ko publiskās privātās partnerības ietvaros realizēs AS Tīrīga, ir vērsts uz nepārstrādājamo atkritumu apjoma samazināšanu.
Lai šķiro visi
Latvijā vienu trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem veido organiskās vielas, savukārt gandrīz vēl vienu trešdaļu veido iepakojums. Tas norāda uz lielu potenciālu atkritumu pārstrādei. Es ticu, ka iedzīvotāju izpratne par šķirošanas nepieciešamību pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, un daudzi to nedara tieši nepiemērotās infrastruktūras dēļ. Tādēļ Rīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzlabošana ir orientēta uz atkritumu šķirošanu – no 15. septembra visā Rīgā izveidosim 2500 šķirošanas punktus, rīdziniekiem būs pieejami 12 atkritumu šķirošanas laukumi, piedāvāsim dažādas alternatīvas ērtākai šķirošanai – sākot no šķirošanas somām, beidzot ar īpašiem konteineriem. Un, kas pats svarīgākais – par šķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā! Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu par zaļāko un sakoptāko pilsētu ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Mēs par tīru Rīgu!
Šobrīd AS Tīrīga aktīvi slēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar Rīgas iedzīvotājiem un namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai jau no 15. septembra, kad saskaņā ar likumu beidzas iepriekšējo atkritumu apsaimniekošanas līgumu termiņi, uzsāktu atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu Rīgā. Skaidrs, ka iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību – gan par jaunajiem tarifiem, gan citiem jautājumiem – uz kuriem viņi var rast atbildi gan mūsu mājaslapā internetā www.tiriga.lv, gan rakstot uz [email protected], gan zvanot mūsu speciālistiem pa tālruņiem 1848 vai 67847844.
.
.
Tīras nākotnes vārdā