Politiķis skaidroja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai noticis bez jebkāda iemesla, bet attaisnojot savas impēriskās ambīcijas. Šis karš izmaina drošības situāciju Eiropā un visā pasaulē, tomēr Krievija ar šo uzbrukumu ir pārrēķinājusies, cerot uz rietumu vienotības sašķelšanu.
Situācija ir pagriezusies otrādi, jo daudzas valstis karš ir konsolidējis, pārliecināts Pabriks. Vienlaikus parādījušies gan patiesie Ukrainas atbalstītāji, gan nedaudz vājāki atbalstītāji, kas ar atbalstu minstinājušies.
Krievijas iebrukums esot panācis arī vadža lūšanu Somijā un Zviedrijā, kas acīmredzot tuvākajā laikā lūgs uzņemšanu NATO. Tas esot mainīs situāciju Baltijas jūras reģionā un pavērs iespējas Latvijai ar abām valstīm padziļināti sadarboties.
Pabriks norādīja, ka rietumu sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai Ukraina karu uzvarētu, jo Ukraina karo arī par mūsu brīvību. "Ja gribam novērst nākotnes karu, tad Ukrainai šis karš ir jāuzvar," uzsvēra ministrs, kurš gan ir pārliecināts par Ukrainas uzvaru.
Runājot par atsevišķu Eiropas valstu iespējamiem uzskatiem, ka, sasniedzot pamieru Ukrainā, jautājums tiks atrisināts, Pabriks vērsa uzmanību, ka pastāv iespēja, ka Krievija pēc kāda savai sabiedrībai pārdodama panākuma nāks klajā ar piedāvājumu par uguns pārtraukšanu. Šādā situācijā varot būt rietumvalstis, kas būs gandarītas par ieroču apklušanu, tomēr priekšnosacījuma izvirzīšana par Krievijas karaspēka neizvešanu pirms 24.februāra situācijas būšot lamatas.
Jau ziņots, ka Krievija 24.februārī sāka plašu iebrukumu Ukrainā.