Viņš norādīja, ka "pēc pirmajām stresa dienām" problēmas ar e-veselības sistēmu mazinās un ir novērojami uzlabojumi sistēmā.
Janvāra pirmo dienu problēmas ar e-veselības sistēmu Kučinskis skaidroja ar faktu, ka vēl pagājušā gada septembrī e-veselībai bija pieslēgušies 30% lietotāju, turpretī aktīvākais pieslēgšanās periods sekojis decembrī.
Pēc viņa teiktā, patlaban Veselības ministrija strādā pastiprinātā režīmā, lai risinātu tehniskos un citus jautājumus. Turklāt neskaidrību gadījumā, ģimenes ārstiem ir iespējams vērsties pēc konsultācijas.
Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu poliklīnikas.
Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs. Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas 1.slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par kļūdainām.
Īslaicīgi traucējumi e-veselības sistēmā var turpināties, taču nacionālais veselības dienests (NVD) strādā pie sistēmas uzturēšanas darbiem.
Kā norādīja NVD direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.
e-v
solon
neticu NVD