Viņš uzsvēra, ka pašreizējais pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums stājās spēkā vien pirms dažiem gadiem, un patlaban vēl pat nav nostrādājis pirmais jauno vietvaru sasaukums, kas vairumā pašvaldību tika ievēlēts 2021.gadā.
Valsts pirmā persona domā, ka, lai saprastu, kur patiešām ir objektīvas problēmas, pašvaldību domēm vajadzētu nostrādāt vismaz vienu pilnu termiņu, varbūt pat divus, un tikai pēc tam varētu domāt par kādu apvienošanos vai atdalīšanos, ja iedzīvotāji to uzskata par objektīvi nepieciešamu.
"Es būtu paņēmis vēl kādu laiku, ļaujot izkristalizēties kaut kādām lietām, jo ir pagājuši reāli tikai gandrīz trīs gadi. Mēs redzam arī, kas notiek ar skolu tīklu, mēs redzam, kas notiek ar pasta nodaļām. Atstāsim šo varbūt pašām pašvaldībām pārrunāt un Saeimai izšķirties, vai tur vai citā vietā kaut kas būtu precizējams vai nē," sacīja prezidents.
Kā ziņots, vairākās pašvaldībās ir aktuālas diskusijas par nepieciešamību mainīt savstarpējās robežas, atdalīties vai apvienoties ar citām vietvarām. Piemēram, viens no tādiem ir Mārupes novads.
Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē izskanēja, ka par iespējamo Mārupes novada sadalīšanu varētu lemt, atverot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.