"Eiroskeptiķu skaits nav pieaudzis, lielākie ieguvēji ir bijuši liberāļi (Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)) un zaļie, kuriem ir pieaudzis atbalsts. Savukārt pie varas esošajiem konservatīvajiem spēkiem atbalsts samazinājies un turpmāk tiem vairāk nāksies rēķināties ar liberālo un zaļo bloku. Tā rezultātā politika stipri nemainīsies, būs zināma pēctecība [iepriekš pieņemtajiem lēmumiem]," teica Rajevskis.
Vienlaikus viņš piebilda - tā kā liberālās partijas ir vairāk uz uzņēmējdarbību orientētas un zaļās - uz vidi vērstas, turpmākajā ES politikā šiem jautājumiem varētu tikt pievērsta lielāka uzmanība. "Grupas būs spiestas piesaistīt [balsu] jaunieguvējus, rēķināties ar viņu kandidātiem un to interesēm politiskajā līmenī," viņš sprieda.
Politologs piebilda, ka patlaban ir mazliet par agru spriest, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas (EK) vadītājs, bet lielas izmaiņas vadošajos kandidātos, visticamāk, nebūs, jo populisti neguva tik lielu atbalstu kā sākotnēji bija prognozēts.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar provizoriskajiem EP vēlēšanu rezultātiem abi lielākie bloki - labēji centriskā Eiropas Tautas partiju (EPP) un kreisi centriskie sociālisti un demokrāti (S&D) - zaudējuši tradicionālo vairākumu EP. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, EPP ieguvusi 180 EP mandātus - par 36 mazāk nekā līdz šim. S&D ieguvusi 152 mandātus, kas ir par 33 mazāk nekā līdzšinējā EP sastāvā.
Par ieguvēju uzskatāma liberālā politiskā grupa Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kas palielinājusi savu mandātu skaitu līdz 105, tostarp ar politiķiem no Francijas prezidenta Emanuela Makrona saraksta Renaissance (Atdzimšana).
Ceturtajā vietā ierindojās Zaļie ar 67 mandātiem, kas guvuši labus rezultātus vairākās valstīs. EP vēlēšanās Vācijā tie pat bija pārspējuši sociāldemokrātus, ar apmēram 21% balsu ieņemot otro vietu.
EK prezidenta un citu augstāko ES amatpersonu izraudzīšana notiks sarunu rezultātā pēc tam, kad dalībvalstis iesniegs savas kandidatūras un EP ratificēs galīgo izvēli nākamo mēnešu laikā.
Tāpat ziņots, ka šīs EP vēlēšanas ir izcēlušās arī ar vēlētāju aktivitātes pieaugumu. Provizoriskas aplēses no visām 28 ES dalībvalstīm rāda, ka aktivitāte bijusi 50,5% - par astoņiem procentpunktiem augstāka nekā 2014.gadā, izbeidzot ilgstošu tās samazināšanās tendenci.
Enģeļa viesis