Speciālists uzsvēra, ka šādos apstākļos svarīgi ir turpināt Latvijā sāktās profilaktiskās darbības, īpaši mēģinot izsekot inficēšanās avotiem.
Perevoščikovs stāstīja, ka aptuveni divas trešdaļas no jaunajiem inficēšanās gadījumiem tiek identificēti kā ārvalstīs notikuši, bet trešdaļa jauno pacientu inficējusies Latvijā, kontaktējoties ar kādu Covid-19 inficēto.
Starp inficētajiem joprojām nav smagu saslimšanas gadījumu. Jo vairāk saslimušo tiek atklāti agrīnā stadijā un jo vairāk testu tiek veikts, jo labāk Latvijai veiksies ar slimības ierobežošanu, uzskata Perevoščikovs.
Perevoščikovs norādīja, ka šajā Covid-19 epidēmijas stadijā īpaši svarīgi ir plašāk sākt testēt dažādas riska grupas, piemēram, pievēršoties slimnīcās nonākušajiem pacientiem ar smagām respiratorām slimībām.
Taujāts par Latvijā noteiktā ārkārtas stāvokļa ilguma un varbūtēju nepieciešamību to pagarināt, Perevoščikovs nekādas prognozes neizteica. Kā skaidroja speciālists, kamēr pret vīrusu neizveidosies populācijas imunitāte, tikmēr arvien pastāvēs draudi jauniem slimības uzliesmojumiem. Tāpat kamēr kaut kur pasaule būs šīs slimības perēkļi, tikmēr pastāvēs riski atjaunoties slimības izplatībai.
Šādos apstākļos neesot iespējams prognozēt, cik ilgi varētu būt nepieciešams saglabāt ārkārtas stāvokli, uzsvēra SPKC speciālists, norādot, ka centrs "sekos līdzi jaunākajai zinātniskajai informācijai".
Savukārt lūgts vērtēt, vai Latvijā vajadzētu noteikt vēl stingrākus ierobežojumus, Perevoščikovs atzina, ka no infektoloģiskā viedokļa tas būtu labi, tomēr speciālists uzsvēra, ka valsts nedrīkst ignorēt sabiedrības ekonomiskās vajadzības.
Lokdauns
paldies, Viņķeles kundze
jautājums