"Noteikti kādā brīdī varam domāt, ka vadzis var ielūzt, nevis lūzt. Skaidrs, ka tagad ir pazīmes, ka daļa iedzīvotāju iebilst pret agresiju un karu. Lielākais vairākums Krievijas iedzīvotāju ir mobilizēts caur propagandu. Situācija kļūst arvien ierobežotāka, tas parāda, ka vara uzskata, ka šādos protestos var veidoties riski," sacīja viņš.
Ārpolitikas eksperts uzskata, ka ir arī "otra monētas puse".
"Man ir sajūta, ka diemžēl mēs nevaram runāt par masu iziešanu ielās un varas sagraušanu īstermiņā. Diemžēl tikai ar kadriem par notiekošo Ukrainā tas nenotiks," domā Sprūds.
Viņaprāt, lielāka situāciju mainīt varētu, ja nāktu ziņas par masu Krievijas karavīru zaudējumiem Ukrainā. "Tas noteikti liktu aizdomāties kādai sabiedrības daļai. Kopumā neapmierinātība kļūst lielāka, taču tuvāko dienu un nedēļu laikā plašas pārmaiņas Krievijā nenotiks," saka Sprūds.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors atklāja, ka protesti arī nav tik lieli kā, piemēram, 2012.gadā.
"Varam redzēt, ka Krievijā darbojas spēcīga propaganda, citādi domājošo balsis tiek apspiestas, protestos izgājušajiem var draudēt pat kriminālatbildība, bet protestos esošo cilvēku skaits samazinās. Tas nozīmē, ka represīvie mehānismi, varasprāt, ir pietiekami efektīvi," atzīst Sprūds.
Pēc viņa paustā, Krievijas sabiedrībā pastāv vēsturiski liela ambīcija pēc lielvalsts statusa, un, ka lielvalstis ir jāciena. Tas esot Krievijas sabiedrības impēriskais gēns.
Eksperts piebilst, ka šeit darbojas ne tikai spēcīga propaganda, bet arī kopējais savienojošais elements. "Ir ne tikai [prezidents Vladimirs] Putins Krievijā, bet arī Krievijas Putins. Putins izmanto to, ka deviņdesmitajos gados Krievija it kā tika pazemota, tika iznīcināta Padomju Savienība," saka Sprūds.
Jau ziņots, ka 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, bet Baltkrievijas armija Ukrainas teritorijā iegāja 1.martā.