Otrdien valdība skatīja Finanšu ministrijas izstrādāto Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda. No minētās summas 37 miljonus eiro iecerēts novirzīt likuma varas stiprinošiem pasākumiem, tostarp uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai rosināts novirzīt 21,28 miljonus eiro, bet tiesiskuma stiprināšanai un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai - 10,1 miljonu eiro.
Stukāns ministriem uzsvēra, ka "nav pamata priecāties" par likuma varas sadaļu ES Atveseļošanas fonda finansējuma piesaistei. Viņš norādīja, ka puse no pasākumiem, ar kuriem iecerēts mazināt ēnu ekonomiku un veicinātu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, nav saistīti ar izvirzīto mērķi.
"Nezinu, vai depo būvniecība un infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā ir saistīta ar ēnu ekonomikas novēršanu. Visi plānā minētie pasākumi ir svarīgi, bet skaļais mērķis netiks sasniegts. Saprotu, ka lēmums ir politisks, bet negribu, lai pēc tam būt pārmetumi, ka nauda ir ieguldīta, bet cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem nav notikusi," uzsvēra ģenerālprokurors.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piekrita Stukāna sacītajam, piebilstot, ka Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondam ir ir politiska izšķiršanās.
Tieslietu ministrs atzina, ka daži Latvijas plānā ietvertie likumu varas stiprināšanas pasākumi bija liekami citās programmās. Vienlaikus ministrs pauda, ka "cipari atspoguļo runas, ka mums likumu vara ir svarīga un darbi to atspoguļo".
Bordāns uzsvēra, ka iekšlietu sistēmai ir nepieciešami papildus līdzekļi, tomēr iekšlietu sistēma neesot gatava šos līdzekļus izmantot tagad.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita Bordāna sacītajam, ka nevar dot papildus līdzekļus, kamēr nav veiktas reformas. Kā piemēru Reirs minēja muitas darbu. "Valsts ieņēmumu dienesta un muitas vadība tikai tagad sāk saprast to apjomu, ko visa valsts zina jau sen," piebilda finanšu ministrs.
Stukāns gan piebilda, ka resursi būtu jānovirza tur, kur ir vislielākā noziedzība.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL; KPV LV) informēja, ka plāns paredz ieguldīt astoņu depo būvniecību reģionos. Vienlaikus viņš norādīja uz noraidīto plānu par ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iegādāties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) specializēto autotransportu.
Pēc Ģirģena sniegtās informācijas, patlaban VUGD trūkts 176 transporta vienību, kuru nodrošināšanai būs jāmeklē līdzekļi 2022.gada budžetā, pretējā gadījumā var tik paralizēt 59 VUGD depo darbs.