Viņš norādīja, ka birokrātija pati sevi nevar un nekad arī nevarēs ierobežot, jo tā sevi "mazliet atražo". Rinkēvičs pieminēja nesenu reģionālo vizīti, kur kādas novada vadības pārstāvis ieteicis prezidenta paspārnē izveidot birokrātijas mazināšanas centru, ko viņš atteicies darīt.
"Patīk vai nepatīk, bet uzstādījumam jānāk no politiskās vadības, turklāt tas ir konsekventi un stingri jāīsteno. Ja tiek atklātas nepilnības, konstatēti pārkāpumi, ir divas klasiskas atbildes. Pirmā ir izmeklēt un sodīt, kas bieži vien ir pamatoti, savukārt otrā ir uzražot vēl vienu instrukciju vai likumprojektu," sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, ir jāsaprot, vai tā ir bijusi kļūda, veselā saprāta trūkums un kā to novērst nākotnē. Taču Valsts prezidents nerisinātu birokrātiju ar lieliem plāniem un pieteikumiem.
Rinkēvičs arī pieminēja, ka Satversme paredz valdību maiņu. Tas nozīmē, ka ir ministri, kas nostrādā pilnu termiņu, bet ir arī tādi, kuri nostrādā vien dažus mēnešus. Valsts prezidenta ieskatā, bieži mainoties ministriem ar citādākiem politiskajiem uzstādījumiem, līdz galam nekas vairs netiek īstenots. Birokrātiskā sistēma saprotot, ka tas nav ne pirmais, ne pēdējais ministrs, neko nedara, kas ir sākums problēmām. Rinkēvičs uzskata, ka politiski ir liela vēlme darīt labas un pareizas lietas, taču birokrātiskā sistēma, uzsākot pārmaiņas, saprata, ka nāks cits ministrs un viss būs jāmaina atkal, kā rezultātā iestājas haoss.
"Bieži var redzēt, ka ir kaut kādi pārrāvumi, līdz galam netiek īstenotas nekādas politikas un vairs nevar saprast, par ko ir stāsts. Tas ir mūsu kopējais sāpju bērns. Mums nav konsekvences, pārmantojamības nevienā līmenī - nedz politiskā, nedz ierēdniecības. [..] Daži uzskata, ka vajag pāriet uz tehniskām valdībām, prezidentālām pārvaldes formām, mažoritāru vēlēšanu sistēmu, taču tas to nerisinās," teica Rinkēvičs.