Svētku dalībnieki!
Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus!
Es sveicu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Dziesmu svētku kopkoris – tie esam ne tikai mēs, šeit Mežaparka Lielajā estrādē klātesošie. Mūsu kopkoris ir visi Latvijas kultūrai piederīgie. Visi, kas šovakar ir kopā ar mums Latvijā un plašajā pasaulē!
Latvijas kultūra – tas ir kas plašāks nekā izrāde, koncerts, izstāde vai kinofilma. Kultūra ir nerakstītas formulas, ko mēs zinām kopš sendienām. Kultūra ir arī Latvijas atturīgā, skaistā un mums tik mīļā daba, mākoņu un gadalaiku mainīgumā.
Un mūsu pamatuzdevums ir kopt un paplašināt šo kultūras lauku, kas izaudzis no mūsu pagātnes un ko mēs vienīgie varam nest nākotnē.
Mēs pateicamies saviem priekštečiem – pirmajiem skolotājiem, valstsvīriem un sievām, tautsaimniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem – par izglītības un kultūras ceļa bruģēšanu.
Mūsu Dziesmusvētku vēsture skaidri rāda, kā dzimst un aug nacionālā apziņa – vajadzība dzīvot savā un brīvā valstī, kur skaļi skan latviešu valoda un kur mūs vieno tēvzemes mīlestība.
Tā satiekas Vidzeme, Kurzeme un Latgale, tā augšāmceļas mūsu nogrimusī Gaismas pils. Un par valsts himnu kļūst Baumaņu Kārļa sacerētā, aizkustinošā tautas lūgšana.
Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste reiz salīdzināja mūsu Dziesmusvētkus ar sengrieķu olimpiskajām spēlēm, kurās pulcējās visa tauta.
Tā ir mūsu kultūras vēsts, kas kā lāpa deg mūsu augstajā dziesmukalnā kopš 19. gadsimta otrās puses. Un deg nevis pret kādu, bet par spīti visam, parādot latviešu tautas gara spēku.
Dziesmu un deju svētku koncerts – tas nav vienkārši koncerts. Tas ir mūsu tautas simbols.
Simbols visam tam, ko mēs radījām, radām un radīsim.
Simbols visam tam, ko mēs izdarījām, darām un darīsim.
Mēs esam un būsim! Jo es un jūs – mēs visi esam Latvija!
Dievs, svētī Latviju!
Buks
Riko
Margarēta