Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Zinātnes starta vieta studentiem

Šī nedēļa RSU ir īpaša – Zinātnes nedēļa. Tajā nozīmīga vieta ir starptautiskajai studentu konferencei. Par to Aismas Orupes saruna ar rīkotāju komandas priekšsēdētāju, piektā kursa medicīnas studentu Māri Lapšovu. "Repharm" kā veselības uzņēmumu grupa jau vairākus gadus ir viens no konferences sponsoriem, šogad atbalsta arī ar iespēju praktiskai meistarklasei ultrasonogrāfijā "Veselības centru apvienībā". Līdzās nozīmīgajām akadēmiskajām balvām, ko saņem studenti, "Repharm" katru gadu pasniedz arī īpašās veicināšanas balvas 3 studentiem - zinātnisko darbu autoriem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu zinātnes konferencei ir gara vēsture. Pērn tai tika atzīmēta apaļā – septiņdesmitā – jubileja. Par spīti pandēmijai tā notiek arī šogad. Ar kādiem izaicinājumiem konferences rīkotājiem nācās saskarties?

Konferences attīstības līniju varam nosacīti iedalīt trijos posmos. Sākotnēji tā, protams, vairāk bija orientēta uz vietējiem studentiem, taču nu jau septīto gadu tā ir starptautiska, tāpēc tās darba valoda ir angļu valoda. Ar katru gadu kapacitāti un mērogu paplašinām, un, ja iepriekšējos gados varējām lepoties ar to, ka bijām lielākā Baltijas valstu studentu zinātniskā konference, tad tagad jau varam teikt, ka esam latiņu paaugstinājuši līdz Ziemeļvalstu līmenim. 

Ar pagājušo gadu konferencē ienāca arī cits formāts – tiešsaistes. Ārkārtas stāvokli Latvijā noteica ar 13. martu, bet konferencei bija jānotiek 27. martā. Tas bija liels izaicinājums, jo divu nedēļu laikā nācās pārorientēties no klātienes pasākumiem uz attālinātiem. Šogad bija vieglāk, jo jau laikus sapratām, ka būs jāpieturas pie tiešsaistes modeļa.

Kā šis jaunais formāts atsaucās uz dalībnieku skaitu?

Protams, tas ir teju galvenais atskaites punkts. Ik gadu tā latiņa aug, un šogad mums pieteicās 494 studenti (no Latvijas – 320), kuri ir gatavi prezentēt savus darbus. Salīdzinājumam: pērn tie bija 400. Tātad gada laikā atpazīstamība ir pieaugusi. Arī ārvalstu areāls ir kļuvis plašāks – 30 valstu dalībnieku vidū ir arī pārstāvji no Meksikas, Brazīlijas, Filipīnām. Patiesībā konferencē notiekošajam var sekot līdzi jebkurš interesents – tam nav nekādu ierobežojumu. Kad bija iespējams klātienē apmeklēt konferenci, šādu interesentu skaits pārsniedza 2000, taču tiešsaistei ir zināms pluss, jo tā ļauj vēl vairāk paplašināt šo cilvēku loku. 

Kāds ir šā gada konferences saturiskais ietvars?

Ar vienu vārdu sakot – visaptverošs. Jau konferences nosaukums uz to norāda – Health and Social Sciences (Veselība un sociālās zinātnes) –,  tātad sākot no medicīnas un sabiedrības veselības līdz politikas, komunikāciju, juridiskās un ekonomikas jomai. Skaitliski tas nozīmē 17 veselības un četri sociālie "bloki". Daudzpusība tiek akcentēta arī konferences atklāšanas pasākumā, kurā uzstājas galvenie vieslektori. Šajā reizē (saruna notiek 19. martā) tas ir robotizētās ķirurģijas ārsts Jevgēnijs Solomonovs no Izraēlas Zifas Medicīnas centra, Tartu Universitātes profesore sociālajās zinātnēs Halliki Harro-Loita, kura runās par vārda brīvību, kā arī Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs, kurš stāstīs par to, kā pandēmija ietekmē veselības nozares attīstību.

Cik nopietns ir filtrs, kā tiek atlasīti pieteiktie studentu darbi?

Darbu pieteikumus varēja iesūtīt no novembra līdz janvāra beigām. A4 formāta lapā īsi un koncentrēti bija jāiesniedz pētījuma apraksts, mērķis, rezultāti. Žūrijā iesaistītie 120 vietējie un ārvalstu eksperti izvērtēja pieteikumu, pievienojot savu atzinumu, norādot, vai tas būtu iekļaujams tā saucamajā mutvārdu daļā, atvēlot ziņojumam desmit minūtes, vai poster jeb plakāta sadaļā, kur informācijas sniegšanai dotas piecas minūtes. Ja pieteikums netika apstiprināts, rīkotāji par to paziņoja pretendenta e-pastā, vienlaikus aicinot pieteikties par klausītāju vai dalībnieku kādā no darbnīcām.  

Kam šogad ziņojumos pievērsta lielāka uzmanība?

Jāatzīst, ka zināmā mērā Covid-19 ir atstājis ietekmi uz tematiem, taču kopumā tie aptvēra plašu spektru – sākot no iekšķīgām slimībām līdz par ķirurģijai, pediatrijai un ginekoloģijai. Vairāk bija case reports jeb klīnisko gadījumu ziņojumi, kas zināmā mērā ir skaidrojams ar to, ka pandēmija piebremzējusi lielākus pētījumus. 

Vai šogad pats piedalāties? Vai varbūt iepriekš esat piedalījies konferencē ar savu pētījumu?

Šogad daudz laika paņēma konferences rīkošana, līdz ar to nevarēju atlicināt laiku ziņojuma sagatavošanai. Turklāt mans paraksts būs uz dalībnieku sertifikātiem… Un tas būtu mazliet savādi – pats parakstu sev dokumentu. Taču pagājušogad es iepazīstināju konferences dalībniekus ar savu un savu kolēģu pētījumu kardioloģijā.

Kāds būs jūsu kā konferences rīkotāju vadītāja vēstījums dalībniekiem?

Novēlēšu, lai dalībnieki iegūst no konferences to maksimumu, ko var sniegt tiešsaistes formāts. Lai novērtē to, ka ir iespējama piedalīšanās – kaut arī virtuāla. Būt kopā ar citiem ir ļoti svarīgi laikā, kad liela daļa dienas paiet savās istabās. Un vēl jo nozīmīgāka ir iespēja ne tikai komunicēt, bet pasmelties labas idejas un atziņas. Noteikti arī pateikšu paldies savai 20 cilvēku lielajai komandai, kas deviņus mēnešus strādāja pie pasākuma organizācijas, kas lielākoties bija iespējama attālinātā formātā. Satikāmies tikai vienreiz klātienē, kad tas vēl bija atļauts. Protams, viss šis pasākums nebūtu iespējams bez universitātes un arī sponsoru (to nebija tik daudz kā citus gadus, tomēr uzticamākie ir palikuši) atbalsta.

Jūs pieminējāt darbnīcas. Kāds ir to profils, ja var tā teikt?

Gan ziņotāji, gan klausītāji varēja pieteikties uz darbnīcām. Kopumā tās ir 22 un ne mazāk interesantas kā citugad – gan ar akadēmiskāku, gan mazāk akadēmisku ievirzi. Ir četras darbnīcas, kuru dalībniekiem esam sagatavojuši paciņas ar medicīnisko aprīkojumu, nosūtot to uz norādītajām adresēm. Pieslēdzoties noteiktajā laikā Zoom platformā, dalībnieks varēs skatīties, kā ārsts veic noteiktas manipulācijas, piemēram, lumbālo punkciju, un atkārtot tās uz mulāžas, kurā būs muguras daļa ar skriemeļiem. Savukārt ķirurģiskajā darbnīcā kopā ar ārstu varēs mācīties uzlikt šuves, izmantojot precīzus ķirurģiskos instrumentus. Interesanta ir arī oftalmoloģiskā sekcija – tajā profesore Guna Laganovska veiks operāciju, ko dalībnieki varēs tiešraidē skatīties un uzdot arī jautājumus. Ginekoloģijas darbnīcā ultrasonogrāfijā "Veselības centru apvienībā" varēs sekot līdzi ultrasonogrāfisko izmeklējumu gaitai.  

Tā ka arī šādos ierobežotos apstākļos ir iespēja darboties, izmantojot radošu pieeju. Protams, ja ierobežojumi būtu ne tik strikti, mēs būtu ļāvuši piedalīties darbnīcās mazās grupiņās un būtu piedāvājuši arī interesantas un izzinošas ekskursijas, taču nācās pielāgoties situācijai un rīkoties ar tiem līdzekļiem, kādi ir pieejami. Un vēl – šogad gribējām akcentēt, ka konference nav tikai zinātne. Tā ir vieta, kur gūsti jaunu pieredzi un zināšanas dažādās jomās. Var minēt vienu no tām – piedāvājam meistarklasi par kafijas vēsturi un tās gatavošanu. 

Vai ir vēl kādi pieturas punkti plašajā programmā, ko jūs vēlētos izcelt?

Ik dienu ir paredzētas arī plenārsēdes, kurās piedalīsies starptautiskie eksperti. Viena no tēmām būs par mediju "lasītprasmi" – par to, kā orientēties ziņu biezoknī, atlasot ticamus avotus no viltotiem, kas nereti šķiet saistošāki par zinātniski pamatotiem rakstiem. Otra tēma būs ar nosaukumu Be Quick Science – kā skaidrot to, kāpēc zinātniskie atklājumi vienubrīd it kā palēnina savu gaitu, bet citkārt notiek ātri un operatīvi, kā tas bija ar Covid-19 vakcīnu tapšanu. 

Noteikti arī īpašs pieturas punkts ir noslēguma pasākums, kas notiks tiešsaistē 23. martā plkst. 19. Uzvarētāji (trīs labākie no katras sekcijas – gan no 18 "mutiskajām", gan 11 "plakātu", gan trīs klīnisko gadījumu) pa pastu saņems balvas no RSU, no sponsoriem. Tāpat vēlos atzīmēt Grand Prix – no visām sekcijām pirmo vietu dalībnieki būs aicināti vēlreiz prezentēt savus darbus žūrijas ārvalstu ekspertiem. No šīs grupas tad vēl tiks atlasīti trīs labākie no labākajiem. 

Pirms Zinātnes nedēļas notika arī interesants pasākums – hakatons.

Sestdien un svētdien norisinājās arī iesildīšanās pasākums hakatons V*at is R*eal, kura galvenais mērķis ir medijpratības veicināšana, izmantojot virtuālo tehnoloģiju palīgrīkus. Hakatonā bija aicināti piedalīties RSU un citu augstskolu studenti, kas pārstāv plašu jomu amplitūdu, sākot no žurnālistikas un komunikācijas zinātnes un beidzot ar sabiedrības veselību un medicīnu. Dalībnieki apgūs virtuālo tehnoloģiju un medijpratības jautājumus, attīstīs kritisko domāšanu un visa rezultātā sadarbībā ar pieredzējušiem mentoriem gūs iestrādnes jaunu medijpratības apguves rīku radīšanā.

Kā jūs raksturotu konferences pievienoto vērtību? 

Pirmām kārtām – tīri materiāla, jo visu ziņojumu tēžu apkopojums tiek glabāts gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan RSU (dalībnieki to saņems PDF formātā). Klātienē, protams, svarīgs bija arī komunikācijas aspekts, piemēram, iespēja satikties ar žūrijas pārstāvjiem aci pret aci. Arī tiešsaistē būs iespēja sazināties ar ekspertiem – ir izveidota sociālā platforma, kurā ir gan profili, gan sarunu vietne. Jāpiebilst, ka atbalstītāji ik sekcijā nosaka simpātiju balvas saņēmējus. Un tas nozīmē ne tikai balvas, bet vērtīgus kontaktus. Arī noslēguma pasākumā tiek sumināti uzvarētāji, kuri saņem sertifikātu, kas ir bonuss tālākā pētniecības darbā un dalībai citās konferencēs. Gribu teikt tā: tā ir laba platforma, kura studentam dod labu starta vietu zinātnes laukā. Varbūt dažam ideja izvērtīsies par nopietnu zinātnisko pētījumu.

Ar studentu konferenci īpašā nedēļa nebeidzas, jo tā turpinās ar virkni citu pasākumu. Ko tie šoreiz piedāvās?

Visus nesaukšu, par tiem noteikti var uzzināt RSU mājaslapā. Dalībnieki varēs "satikties" tajās pašās platformās, kurās studenti. Savu uzrunu teiks arī Valsts prezidents Egils Levits. Taču viens no gaidāmajiem Zinātnes nedēļas pasākumiem – sekcija Innovation in Medicine and Healthcare – from Research to Practice (Inovācijas medicīnā un veselības aprūpē – no pētniecības līdz praksei) – varētu būt saistošs ne tikai veselības aprūpes speciālistiem, bet arī uzņēmējiem, valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Pasākums notiks tiešsaistē 25. un 26. martā, skatot tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts, digitalizācija, telemedicīna, virtuālā realitāte, IT, medicīnas tehnoloģijas, personalizētā medicīna un citus. Eksperti spriedīs arī par datu uzkrāšanas un analīzes iespējām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē