"Sākotnēji es saistībā ar to [lēmumu ļaut bankai pašlikvidēties] biju nervoza," sacīja Znotiņa. "Tagad mēs varam teikt, ka tas ir veiksmes stāsts."
Gada laikā, pateicoties FID veiksmīgajiem centieniem panākt, ka tiek nodrošināta piekļuve ABLV Bank klientu vēstures datiem, arī transakciju informācijai, līgumiem un citiem datiem, bažas kliedētas.
Kopš 2018.gada jūnija, kad Znotiņa sāka strādāt FID vadītāja amatā, līdz pagājušajam mēnesim dienests iesaldējis vairāk nekā 108 miljonus eiro aizdomīgu finanšu līdzekļu, kas piederējuši ABLV Bank klientiem, vairāk nekā dubultojot kopīgo aktīvu apjomu, kas iesaldēti visā 2017.gadā.
Daudzie dokumenti ar ABLV Bank klientu datiem par laiku kopš 2013.gada 1.janvāra, ko dienests ieguva ilgstošu un sarežģītu sarunu rezultātā ar aizdevēju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, bija izšķiroši svarīgi dienesta centieniem identificēt aizdomīgas finanses, sacīja Znotiņa.
Kad FID jūnijā beidzot saņēma piekļuvi datiem, Znotiņa jau bija izveidojusi analītiķu, prokuroru un tiesībsargājošo struktūru amatpersonu darba grupu, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar ABLV Bank klientiem, un nolīgusi globālo konsultāciju firmu Kroll, lai izskatītu ziņojumus par aizdomīgām transakcijām un citu informāciju.
Šis izmeklēšanas process turpinās, sacīja Znotiņa.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi ABLV Bank izsniegto licenci.
ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. ABLV Bank apsūdzības ir noraidījusi, un tās advokāti ASV aicinājuši FinCEN publicēto paziņojumu atsaukt.
kas dārzā
Dostojevskis
Kukuu