Iepriekšējās krīzes pieredze un pašreizējā situācija

Atbalsta mehānismi

"Latvijas valdība ir ātrā tempā pieņēmusi virkni atbalsta mehānismu, un tas ir pozitīvi. Taču jautājums ir arī par to, vai ES kopumā un tieši ES "valdība" – Eiropas Komisija (EK) – dara to, ko sagaida ekonomika un sociālā joma ļoti dažādajā Eiropā un it īpaši eirozonā? Te jāuzsver, ka ES Padome ir apstiprinājusi Eiropas koordinētu atbildi uz koronavīrusa izraisīto krīzi. Kā šo apstiprinājumu tehniski īstenos EP, nav skaidrs, bet tas tiks izdarīts. Taču tas nav pietiekami, jo pēc būtības šie soļi nav nekas vairāk kā budžeta grozījumi jau teju noslēdzošajā daudzgadu budžeta pēdējā gada ciklā. Analoģiski būtu, ja Latvijas valdības vienīgā atbilde šajā situācijā būtu iesniegt Saeimai iekšējos jeb tehniskos grozījumus 2020. gada budžetā, un viss," skaidro Zīle.

No Kohēzijas fonda "neizmantotās summas saglabāšanas acīmredzami iegūs tās valstis, kas to iepriekš apguvušas visgausāk. Latvija saglabātu tikai 118 miljonus eiro. Salīdzināšanai Lietuva – teju divreiz vairāk. Vēl visai ES būs pieejami atlikumi no ES Solidaritātes fonda – 800 miljoni eiro un Globalizācijas fonda atlikumi – 179 miljoni eiro, kā arī viens miljards Eiropas Investīciju fondā kā garantija no ES budžeta, kas palīdzēšot 100 000 mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Pat neiedziļinoties visās mehānismu detaļās, ja tas ir viss, ko ES izpildvara piedāvā kopumā visām ES dalībvalstīm, tad tas izskatās ļoti maz. ASV min vienu triljonu dolāru. Itālija un Zviedrija, nesagaidot atļauju pārkāpt "ES budžetu rāmjus", jau ziņoja par gandrīz 30 miljardiem eiro, Polijas valdība min 50 miljardus eiro. ES dalībvalstis pašas mēģinās aizņemties finanšu tirgos vai izmantos valsts kasēs uzkrāto finansējumu, nesagaidot nekādu kopīgu un – svarīgākais – būtisku ES atbildi finanšu resursu iegūšanā un iepludināšanā ekonomikā", akcentē EP deputāts.