Sanāksmē nav piedalījies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un nekas neliecinot, ka Krievijas armija ir izlēmusi izmantot ieročus, kuru pielietojums krasi saasinātu karu, liecina laikraksta rīcībā esošā informācija.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs atteicās komentēt "New York Times" izskanējušo informāciju.
Tomēr paziņojumā ziņu aģentūrai AFP viņš apliecināja, ka jebkādi Krievijas komentāri par kodolieroču pielietošanu ir "ļoti satraucoši" un ASV tos uztver nopietni.
Vienlaikus Kērbijs norādīja, ka ASV "nesaskata nekādas pazīmes, ka Krievija gatavoties tādam pielietojumam".
ASV nedēļām ilgi ir izteikušas brīdinājumus Maskavai par publiskiem Krievijas augstu amatpersonu komentāriem, ka noteiktos gadījumos Ukrainā varētu pielietot kodolieročus, jo īpaši, ja Krievija sajustu apdraudējumu tās teritoriālajai nedalāmībai.
Jaunākos kodoldraudus otrdien izteica bijušais Krievijas prezidents un Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš paziņoja, ka "mūsu valsts pastāvēšanu apdraudētu" Ukrainas centieni atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas, arī Donbasā un Krimā.
Kā apgalvoja Medvedevs, tas būtu "tiešs iemesls" iedarbināt kodolsavaldīšanu.
Vienlaikus trešdien Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Rietumvalstu mediji "apzināti uzkurina jautājumu par kodolieroču pielietošanu".
Maskavai nav "pat vismazākā nodoma tajā piedalīties", viņš teica, NYT apgalvojumus nodēvējot par "ļoti bezatbildīgiem".
ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans septembrī uzsvēra, ka Savienotās Valstis brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".
Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels 13.oktobrī brīdināja, ka Rietumu militārā atbilde iznīcinās Krievijas bruņotos spēkus, ja Putins pret Ukrainu pielietos kodolieročus.