Viņš uzsvēra, ka civilā ekonomika, kas ir produktīvā ekonomika, ir kanibalizēta ar militāro ekonomiku, kas zināmā mērā ir produktīva, bet tā nerada nākotnes vērtību Krievijas tautsaimniecībai.
"Piemēram, jums ir desmit rūpnīcas, kas jūsu valstī var ražot kravas automašīnas. Ar šīm kravas automašīnām var pārvadāt preces, sekmēt tirdzniecību, to izmantošana veicina ekonomikas izaugsmi. Tad sākas karš, jums joprojām ir desmit rūpnīcas, bet deviņas no šīm rūpnīcām ir pārprofilētas, lai ražotu militāro tehniku. Cilvēki joprojām saņem algu, rūpnīcas joprojām darbojas, joprojām tiek ražotas kravas automašīnas, bet militārām vajadzībām. Un šīs kravas automašīnas iekrauj vilcienā, kas dodas uz Doņecku, un pēc divām dienām šīs kravas automašīnas iznīcina Ukrainas bezpilota lidaparāti," piemēru minēja Kītings.
Viņš uzsvēra, ka ir milzīga atšķirība, kāda pievienotā vērtība šādā gadījumā tiek radīta ekonomikai, bet veids, kā tiek mērīti ekonomiskie procesi, to neuzrāda.
"Vēl viena lieta ir tā, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu var salīdzināt ar vāveri, kas ziemai ir savākusi daudz riekstu. Tagad viņš šos riekstus ļoti lielā ātrumā rok laukā, lai atbalstītu savu armiju un kara ekonomiku. Un nav pārāk daudz jaunu riekstu, kurus noglabāt vietā. Rezultātā viņam beigsies rieksti, un mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, jāturpina viņu ierobežot ar sankcijām. Ja mēs zaudēsim interesi un viņš varēs noglabāt vairāk riekstu, tad mēs zaudēsim vai, vēl svarīgāk, Ukraina zaudēs," atzina Kītings.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijas ekonomikas lejupslīde rada draudus par iespējamu plašāku agresiju pret kaimiņvalstīm.
"Mums ir ļoti skaidri jāpasaka, ka pastāv risks, ka Putins, iedzīts stūrī, sāks saprast, ka patiesībā vienīgais veids, kā viņš var tikt galā ar Krievijas ekonomikas lejupslīdi, kuru mēs ne vienmēr varam redzēt, jo darbojas militāra ekonomika, vienīgais veids, kā aizbāzt caurumu, ir nozagt riekstus kādam citam, ja mēs atgriežamies pie līdzības ar vāveri un riekstiem. Un tas nozīmē militāru darbību uz viņa ziemeļu robežām. Es domāju, ka tas nepārprotami ir risks. No sankcijām var izvairīties, uz sankcijām var reaģēt, sankcijām var pielāgoties, bet vēl viena lieta, ko var izvēlēties darīt, ir paplašināt savu militāro darbību uz citiem," brīdināja Kītings.