Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Lieldienas kā Ziemassvētki © DIENA (21)

Lieldienas no Jēzus augšāmcelšanās svinībām mūsdienās nereti pāraugušas šokolādes izēšanās svētkos, kuros Rietumu pasaules bērni apēd daudz vairāk našķu nekā ikdienā.

Simbolu atdzimšana par miljoniem © DIENA (20)

Ne tikai vairāk dalībnieku un skatītāju, bet vieta pat helikoptera laukumam - ilgi apspriestas, nu pamazām iekustējušās lielo būvju pārveides un paplašināšanas ieceres Mežaparkā un Grīziņkalnā. Kādas pārmaiņas par plānotajiem miljoniem īsti sagaida Lielo estrādi un Daugavas stadionu?

Telefona radīts posts © DIENA (15)

Mobilais tālrunis mūsdienās vismaz Rietumu pasaulē ir gandrīz katrā kabatā. Bet cik bieži aizdomājamies, kā to ražo un kādu "pēdas nospiedumu" tas atstāj planētas resursos? SestDiena izseko minerālu ceļam no raktuvēm līdz viedierīcei, izgaismojot arī ne tos tīkamākos aspektus tehnoloģiju tapšanāNav vairs tie laiki, kad mobilais telefons bija tikai visbagātākajiem ļaudīm.

Bārtulis: Runas par Mildronātu kā dopingu ir nevietā © DIENA (16)

Ko svarīgi zināt par skriešanu, lai sportošana nebeigtos slimnīcā © DIENA (7)

Tuvojoties pēdējos gados tik populāro maratonu sezonai, līdz ar pavasari ielās un mežu takās arvien biežāk sastopami skrienoši cilvēki. Vēl vairāk par skriešanu atgādina sociālie tīkli, kuros skrējēji labprāt dalās ar saviem sasniegumiem. Varētu pat teikt, ka skriet un nodarboties ar sportu kļuvis stilīgi.

Putins man dod darbu © DIENA (112)

Kamēr pastāv Putina režīms, baltiešiem jāmācās dzīvot informatīvā diskomfortā, saka Lietuvas informatīvo karu eksperts politologs Nerijus Maļukevičs.

Mūsu krievi © DIENA (123)

Divu kopienu valsts. Divu tautu valsts. Divu informatīvo telpu valsts. Tā par Latvijā dzīvojošo latviešu un krievu šķīrumu nereti tiek skandināts gan medijos un virtuves sarunās, gan no Saeimas tribīnes. Tomēr skats no malas, izrādās, ir krietni optimistiskāks: Glāzgovas universitātes pētnieks Amons Českins secinājis – krievu valodā runājošie Latvijā nebūt nejūtas tuvāki Maskavai.

Eirovīzijas sūtni meklējot © DIENA (28)

8. MyRadiantU We Will Be Stars (J. Zābaks/J. Zābaks)

Kā organismā esošās vielas mūsu vietā izlemj, ar ko būsim kopā © DIENA (20)

Iemīlēšanās ķimikāliju kokteilis: dopamīns, testosterons, oksitocīns jeb kā organismā esošās vielas mūsu vietā izlemj, ar ko būsim kopā.

Zaļā jūdze jeb Kā Latvija līdz 22. vietai vides topā tika © DIENA (7)

Paši sevi nereti saucam par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē un ar to mēdzam lepoties, arī veidojot valsts seju starptautiskā līmenī. Taču cik liels tam ir pamats un cik zaļi patiesībā esam?

Mūsdienu mītiskie nezvēri: Kas pasaulei zināms par čupakabru? © DIENA (11)

Kas pasaulei zināms par dīvaino radījumu čupakabru, kurš dažādās pasaules vietās uzbrūk mājlopiem, – vai tā varētu būt jauna, līdz šim neatklāta dzīvnieku suga? Plaukst leģendas un pārsteidzoši minējumi, tomēr zinātnieki raduši arī vienkāršus skaidrojumus.Jau XX gs. 50. gados presē pavīdēja ziņas par dīvainiem mājlopu nāves gadījumiem Puertoriko salā.

Īstā laika mašīna © DIENA (2)

Skujenieks acīmredzot jau no sākta gala bija pieaudzis – nosmejas rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kad stāstu, ka dzejnieks Knuts Skujenieks uz jautājumu, kāpēc viņam tikpat kā nav bērnu dzejoļu, atbildēja: "Nav dots." Atgriešanās bērna fantāzijā, "kad viss bija pa īstam", ir iespēja, par kuru vieni pieaugušie tikai sapņo, savukārt citi ir iemācījušies vai, pareizāk sakot, saglabājuši spēju uz pasauli raudzīties bērna acīm.

Viss labais notiek miegā © DIENA (19)

Nav laika, jāstrādā. Kapā izgulēsies. Tā runā "vidējais latvietis". Ir vēl citas frāzes, piemēram, "visu dzīvi nogulēsi", "no miega maisu neuzšūsi" un tā tālāk. Bet ko patiesībā nozīmē pietiekama neizgulēšanās?

Sniega izaicinājumi © DIENA (10)

Varētu šķist, ka ziema dabas aktivitāšu ziņā ir tāds kluss laiks. Slidošana, slēpošana, bērniem arī braukšana ar ragaviņām, varbūt vēl bļitkošana… Ko gan vēl var darīt? Taču sāc meklēt, un izrādās – darāmā ir daudz! Aukstās sezonas cienītāji izdomā arvien jaunas aktivitātes, un tā vien skaties, ziema jau būs galā, kamēr pagūsi visas izmēģināt…

Varbūt nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, līdz kukaiņi būs mūsu ikdienas pārtikas sastāvdaļa. SestDiena pēta jaunos pārtikas produktus un prognozē gaidāmās pārmaiņas tuvākajās desmitgadēs arī latvieša virtuvē.

Latviju pēdējos 25 gados ir pametuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem devušies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropu, taču pretēji stereotipiem, ka aizbrauc tikai bezdarbnieki un neizglītotie, apjomīgā Latvijas Universitātes (LU) pētījumā atklājies, ka apmēram puse aizceļotāju ir izglītoti speciālisti, kas ārzemēs sekmīgi konkurē darba tirgū.

Dāvanas mājdzīvniekiem, izturība iepērkoties un darba ballīšu dēkas – Ziemassvētku vakarā brīvībā laužas cilvēka dabas jocīgākā puse, raksta žurnāls SestDiena.

Ģērbies ātri, pērc jaunu – aptuveni tā varētu tulkot fast fushion jeb ātrās modes konceptu. Par to pēdējos gados aizvien vairāk runā saistībā ar atbildīgu attieksmi pret vidi un galu galā arī savu maciņu. Katru gadu vismaz divas jaunas kolekcijas ir ierasta modes namu prakse, taču nu jau tas šķiet pārlieku maz. Ja gadā iespējams piedāvāt 18 jaunu kolekciju, arī pārdot var vairāk.

Vēl 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas okupācijas gadi ir tēma ar neskaitāmiem baltajiem plankumiem, kurus joprojām aizpilda ar mītiem, leģendām vai padomju propagandas atliekām. Lai to labotu, Latvija, Lietuva un Igaunija beidzot vienojušās kopīgi aprēķināt PSRS okupācijā zaudētos miljardus.

Līdz ar restaurāciju Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ieguvis arī jaunumus – atskaņas no koka Rīgas bēniņos un jaunu izstāžu zāli pazemē.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI