Būvniekiem un viņu apakšuzņēmējiem, būvmateriālu ražotājiem un piegādātājiem, kā arī projektētājiem šis un nākamais būs ražas gadi. Latvijas simtgade tuvojas ar vērienīgām iecerēm, to vidū arī vairāki būvprojekti, kurus vēlāk atcerēsimies kā "simtgades būves". SestDiena ieskatījās plānotajos divu apjomīgāko būvju – Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona – uzlabojumos. Tās abas saistītas ar vienu no simtgades norišu kulminācijas brīžiem – 2018. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
Sidraba birzs dziesmu kalnā
Arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga par savu kopdarbu – Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju un iecerētajiem pārveidojumiem estrādes apkārtnē – var aizrautīgi stāstīt stundām ilgi. Redzējumam, kādai pēc pārbūves būtu jāizskatās simboliskajai Dziesmu svētku mājvietai, viņi kopā ar mākslinieku Ivaru Mailīti devuši četrus skanīgus vārdus ar atsauci uz dainām – sidraba birzs dziesmu kalnā.
"Šī ir Latvijai simboliska vieta, varētu teikt – svētvieta. Tā arī esam šo projektu uztvēruši un pakārtojuši tam arhitektonisko risinājumu," stāsta Mailītis. Viņaprāt, latvieši vienmēr bijuši un aizvien ir mentāli tuvi dabai, un šo emocionālo saikni arhitekts vēlējies ietvert projektā. "Tāpēc dziedātāju tribīnes daļa tiek veidota kā simbolisks kalns, kurā kāpt, lai dziesma tālu skan. Jumta konstrukcija ir iecerēta kā līdzība ar birzi." Estrādes kupolveida konstrukciju varēs pārklāt ar jumta segumu, pielāgot scenogrāfiju un apskaņošanas risinājumus. "Šo mēs dēvējam par lapotni, kas mainās līdzi laikam, – tehnoloģijas nevajag iebūvēt stacionāri, jo tās mainās, ir jāparedz šāda iespēja," uzsver arhitekts.
Estrādes pārbūves pirmajā posmā (līdz 2018. gadam) sēdvietu skaitu iecerēts palielināt līdz 30 tūkstošiem skatītāju (pašlaik – 24 tūkstoši), soli būs viegli noņemami, un, piemēram, uz rokkoncertu te varēs pulcēties līdz pat 70 tūkstošiem fanu. Šāda estrādes ietilpība Rīgai ļaus pilnvērtīgi konkurēt ar Tallinu, kas savai estrādei piedēvē līdz 100 tūkstošiem apmeklētāju ietilpību. Rekonstrukcijas pirmajā posmā tiks paplašināta arī dziedātāju tribīne – no 7400 līdz 9100 vietām. Lai to paveiktu līdz Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks Latvijas simtgades ietvaros, būvniekiem Mežaparka estrādē jāsāk strādāt nākamgad vasarā.
Otrajā pārbūves kārtā, kad estrādes skatuves daļa tiks pilnībā pārbūvēta, tribīnēs varēs nostāties ap 11 000 dziedātājiem, vēl aptuveni trīs tūkstoši – uz estrādes skatuves. Aiz un zem skatuves iecerēts iekārtot ekspozīciju zāli, konferenču un biroju telpas, bet pagrabā būs iespējams uzglabāt estrādes inventāru.
Īpaši daudz arhitekti domājuši par estrādes akustiku – projektu Latvijas akustiķi izstrādā kopā ar Vācijas kolēģiem. "Šis sava mēroga dēļ ir unikāls objekts pasaules mērogā, kurā akustiķiem jārada jaunas, nebijušas sajūtas," stāsta Poga. Akustika un estrādes ietilpība ir tikai divi no lielajiem uzdevumiem, ko risina arhitekti, – trešais saistīts ar estrādei piegulošo infrastruktūru, cilvēku un transporta plūsmu organizēšanu, kā arī jaunām drošības prasībām. Tas paredz pārmaiņas plašā Mežaparka teritorijā ap estrādi, arī jaunu ceļu, inženierkomunikāciju izbūvi un helikoptera nosēšanās laukuma izveidi.
Rīgas dome projekta īstenošanai varēs ņemt aizdevumu no valsts līdz 45 miljoniem eiro ar nulles procentu likmi (šāda ir aptuvena abu pārbūves kārtu un projektēšanas darbu aplēse). Konkrētās izmaksu summas tiks noteiktas pēc tehniskā projekta izstrādes un iepirkuma procedūrām.
Stadiona sporta un kultūras mix
Daugavas stadions tika dibināts 1927. gadā un piešķirts sporta organizācijai Strādnieku sports un sargs. Tajā tika izbūvēts futbola laukums, vieglatlētikas sektori un skrejceļi ar četriem celiņiem. No trim pusēm stadionu ierobežoja tribīne ar sešām solu rindām un stāvvietām dažiem tūkstošiem skatītāju. Padomju laikā stadions vairākkārt rekonstruēts un pārbūvēts.
Atšķirībā no Mežaparka estrādes, Daugavas stadiona jaunā pārbūve iecerēta arī kā nozīmīga identitātes maiņa. "Vēsturiski tā bija veidojusies ar futbolu kā šīs vietas enkura lietu. Mēs to mainām, šī būs vieta sporta un kultūras attīstībai, jo, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, tie jāparedz pilsētas vides revitalizācijai, nevis sporta būvēm," uzsver valsts SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons. Stadiona nosaukumam pievienots vārds "nacionālais", kas saistīts ar Dziesmu un deju svētku norisi, kā arī ar starptautiska mēroga norisēm sportā, piemēram, vieglatlētikā, kas šeit varēs notikt pēc renovācijas.
Daugavas stadiona pārbūve paredz gan tribīņu un laukuma pārbūvi, gan arī vairāku tā tuvumā esošo namu atjaunošanu un jaunu ēku būvi. Līdz 2018. gadam jānoslēdz skatītāju tribīņu rekonstrukcija un paplašināšana (no 5600 sēdvietām pašlaik līdz 10 400 sēdvietām pēc pārbūves), līdz 2020. gadam iecerēts uzbūvēt vieglatlētikas manēžu, atsevišķu halli dažādiem sporta veidiem, treniņu laukumu, ieejas daļu un stāvparku, kā arī starta estakādi bobsleja treniņiem un pulcēšanās laukumu. Vēl pēc gada jāuzbūvē jauna ledus halle, kā arī jāattīsta privātās partnerības projekts, kas varētu būt, piemēram, sportistu viesnīca, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs, veikals.
Lauvas tiesu no visām ieceres izmaksām – vairāk nekā 40 miljonus eiro – plānots segt no Eiropas naudas (ERAF finansējums), no valsts budžeta tiks ieguldīti 7 miljoni eiro, vēl divus miljonus paredzēts saņemt no privātā partnera, bet 1,5 miljoni būs VSIA Daugavas stadions ieguldījums (pamatkapitālā tiks ieguldīta šī objekta zeme). Aptuveni 10 miljoni ieplānoti Rīgas pašvaldībai, lai sakārtotu infrastruktūru ap kompleksu.
Rekonstrukcijas un būvniecības projekts jānoslēdz līdz 2022. gadam.
Visu Osvalda Zebra rakstu par simtgades būvju pārveidi lasiet šīsnedēļas žurnālā SestDiena!