Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

SESTDIENAS CEĻOJUMI

Kataras saules nogurdinātie © DIENA

Neiedomājama svelme, kas liek pat dažu minūšu gājiena vietā izvēlēties auto, zelta vēriens it visā un eksotisks putnu tirgus, bet tam visam pāri nemitīgā tuksneša elpa, kas iespiežas atmiņā gan ar savu neizmērojamo klusuma skaistumu, gan spēku, – tā ir Katara.

Divas nedēļas, 6200 km un motocikls © DIENA(2)

Rumānijā pirmo reizi manā motociklista pieredzē aiz kalnu līkuma pretī nāca lācis. Un kalnu serpentīnā iekūlāmies tādā miglā, ka tikai navigators līdzēja tikt uz priekšu. Taču piedzīvojumu prieks no tā tikai audzis, un jau lēnām sākam domāt par nākamā gada plāniem

Pie lielā ūdens un tukāniem © DIENA(3)

Ja Latvijas aukstajos gadalaikos pietrūkst tveices, košu krāsu putnu un taureņu spārnos un gribas samirkt līdz ādai siltā "dušā", Igvasu ūdenskritums uz Argentīnas un Brazīlijas robežas ir īstais galamērķis. Un, protams, ne tikai tāpēc.

Garančas balss un Vīnes pilis © DIENA(1)

Ja gribas sajust aristokrātijas dzīves smalkumu, jābrauc uz Austriju – tās galvaspilsētā starp lētiem suvenīru tūkstošiem varēs ieraudzīt arī īsto un vienīgo Skūpstu, izbaudīt kūku saldumu pēcpusdienās un visbeidzot doties vēl drusku tālāk, līdz sena klostera pagalmam, un zem zvaigznēm klausīties zvaigžņotu klasiku Elīnas Garančas festivālā

Ziedoņa un Jēzus trieciendeva Rietumukrainā © DIENA(1)

Rietumu Ukrainas skaistule Užhoroda atrodas teju uz Ungārijas robežas – tas pilsētai piešķir senus un eiropeiskus vaibstus arhitektūrā un iedzīvotāju sastāvu bagātina ar kaimiņvalstī plaši pārstāvēto romu nāciju. Lai arī vēsturiski tā ir klejotāju tauta, vietējie saka: "Rumāņu klejotāji ir čigāni, mēs esam romi, jo sēžam uz vietas." Viņu apdzīvotie rajoni ir ļoti specifiski un noslēgti, bet caurlaide uz tiem atrodas negaidīti, un tās vārds ir "Jēzus". Romu apdzīvotajā Radvonkas mikrorajonā viesojos harismātiska priestera pavadībā un saņemu vitalitātes trieciena devu uz sociālās postažas fona.

Que lindo bebe © DIENA

Šis nebūs stāsts par to, kā ir Portugālē un ko tur darīt. Par to jau viss skaidrs – tur ir labi, silti, cilvēki draudzīgi, bet neuzbāzīgi, ēdiens garšīgs, cenas pievilcīgas. Jābauda dzīve! Šis būs stāsts par to, kā dzīvi baudīt kopā ar pavisam mazu cilvēku, kas būtu jāņem vērā un par ko vispār nevajag satraukties.

Daļa sirds emirātos © DIENA

Viss te ir košāk, grandiozāk un noteikti arī zeltītāk – Abū Dabī un Dubaija paliek atmiņā ar vērienu. Un arī īpašu attieksmi, savām smaržām un gastronomisko piedāvājumu, kas liek pārskatīt savus līdz šim visvairāk iecienītos virtuves brīnumus.

Starp kalniem, pētersīļiem un plastmasu © DIENA

Pirms visi sāka domāt par to, ka tuvojas klasiskais atvaļinājumu laiks, klusi un neuzkrītoši šmaucām uz Armēniju – valsti ar viesmīlīgiem cilvēkiem, neizmērojamu mīlestību pret bērniem un fantastisku virtuvi. Valsti, kas spilgtā atmiņā paliek ar brīvdabas kafijas automātu būdiņām, fantastisku dabu, kalnu pārgājienu maršrutiem un pilnīgu retrītu, tā moderni izsakoties.

Uz Tērbatu un atpakaļ © DIENA

Viss ir tāds pats un tomēr tik ļoti mainījies – ja gribas paceļot laikā un tomēr gūt jaunus iespaidus, var doties uz vietām, kurās būts pirms daudziem gadiem. Piemēram, braukt uz Tartu, lai jau citādi ieraudzītu savu kādreizējo studiju pilsētu

10 009 km attālumā no Kronvalda bulvāra © DIENA

Jeb kā mēs, Nacionālā teātra cilvēki, braucām Velnu pilsētu Šanhaju lūkoties, cīnoties ar vaļiem sevī un stereotipiem apkārt, uzsūcot kontrastus un pārkāpjot paši sev pirms tam svēti solīto

Vēl un vēlreiz uz Ameriku © DIENA(8)

Ja gribas ceļot uz kādu valsti, kura nekad gluži vienkārši nevar apnikt, jābrauc uz Ameriku – tur var gan iepazīt dabas brīnumaino varenību un skaistumu, gan piepildīt bērnības sapņus, traucoties vistrakākajā karuselī, gan izbaudīt romantisku nakti zem zvaigznēm un nebeidzamu ceļa sajūtu, dodoties kārtīgā road trip.

Labā gaisa un dejas soļu pilsētā © DIENA

Sagaidīt pavasari Buenosairesā ir laba doma ne tikai pēc zaļuma un saules izslāpušajiem, bet arī tiem, kuri grib sajust īpašus dejas ritmus, novērtēt ziedu un putnu krāšņumu un... ēst daudz gaļas.

Uz Ļvovu pēc brīvības © DIENA(9)

Rietumu Ukrainas metropole Ļvova šobrīd ir brīnišķīgā stadijā – pagātnes spozme nav pārvērsta globālajā masu "skaistumā", Eiropas regulas vēl nenosaka, kur būs bučoties, smēķēt vai veļu žaut, ēkas ir apdrupuši skaistas, un cilvēku emocijas vēl nav ieslodzītas tikai virtuālajā realitātē. Šī ir dzīva pilsēta ar senās Eiropas garšu, un to noteikti ir vērts apmeklēt kaut uz pāris dienām.

No kontrabandas līdz kuģu būvei © DIENA(1)

Līču zeme jeb Lahemā ciemi Igaunijas ziemeļos padomju laikā bija aizliegtā zona, mūsdienās tie vilina ne tikai ar kolorītu vēsturi, bet arī kultūru, atjaunotām muižām un neskartu dabu. Jā, arī ļoti labi ceļi un kaimiņi, kas sargā cits cita īpašumu, ir liels pluss.

Kurzemes tālā "aste" © DIENA

Pavasaris ir īstais laiks, lai dotos klejot dabā, – putnu balsis, zaļums, kas vēl tikai šķiļas, un Latvijas pelēkais krāšņums, kas aizved līdz Dunikas tīrelim, Papes dabas parkam un Embūtes tritoniem.

No putnu cilts © DIENA

Katrā pasaules valstī dzīvo romi, kam vietējā tauta devusi arī savu nosaukumu – Latvijā viņi gadsimtiem ilgi bijuši zināmi kā čigāni, un ar šo vārdu kļuvuši arī par mūsu kultūras un kopējās mentalitātes sastāvdaļu. Lai arī skaitliski tā vienmēr bijusi neliela iedzīvotāju daļa, tomēr kompakta, pamanāma un nedaudz citāda. Tā kā šonedēļ 8. aprīlī tiek atzīmēta pasaules romu diena, arī SestDiena ieskatās Latvijas čigānu kultūras mantojumā.

Isikula deja vu © DIENA

Sniegotas virsotnes, jurtas un tālēs izgaistoši ganāmpulki ir visas Centrālāzijas vizītkarte, toties Isikuls norāda nepārprotami – esam Kirgizstānā, reģionā, kur Tjanšana kalni izauklējuši otru vislielāko augstkalnu ezeru pasaulē. Dzīve ap to vijas kārtu kārtām – zeltītu saulrietu, balti krāsotu papeļu un kolorītu paradoksu pilna.

Vēstures un mūžības priekšā © DIENA(3)

Līdzās vietējam kolorītam un tūristu daudznacionālajām balsīm Mūžīgā pilsēta Roma arvien no jauna apliecina savu nemirstīgo vārdu, piedāvājot pazust citu laiku plūsmā un pēc dievnamu izstaigāšanas ieraudzīt gan dievišķo, gan pasaulīgo