Nevajag bažīties © DIENA
Vieni to skatījās ar popkorna tūtām kā viskošāko šovu, citi pārdzīvoja par amerikāņu nācijas izvēli, vēl citi analizēja un prognozēja, ko pārmaiņas ASV prezidenta krēslā nesīs pārējai pasaulei. Tā īsumā varētu raksturot aizvadīto nedēļu, kas neapšaubāmi pagāja ASV vēlēšanu zili sarkano kaislību zīmē. Kāda izrādīsies realitāte, un ko piedzīvotās pārmaiņas pasaulei nesīs, vēl noteikti lūkosim un vērtēsim, taču šajā SestDienā lēnām iesoļojam lokālākā gultnē – novembris pienācis ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm un valsts svētku nedēļu, kad nedaudz patriotisma, šķiet, jūtams pat gaisā.
Labrīt! © DIENA
Pirmajā brīdī šķiet, ka Halovīna mošķi Māras zemē nepārprotami ir ņēmuši virsroku cīņā ar latviskajiem veļiem.
Apmaksāts. It kā © DIENA
Nevis vienkārši garas rindas, nevis vienkārši ilgi
jāgaida, bet jau ilgi gaidītais un beidzot
sagaidītais tiek atcelts un pārcelts. Protams,
runa ir par veselības aprūpi, kur atkal uzbangojusi garo rindu problēma.
Par tango, (mākslīgo) intelektu un zābakiem ziemai © DIENA
... jeb citiem vārdiem – šonedēļ par cilvēcību. Tās tik dažādajām šķautnēm un aspektiem. Tūdaļ paskaidrošu sīkāk. Vispirms par skaisto. Par filmu Dzīves tango jeb to, kā mūzika spēj dziedināt un draudzība iedvesmot. Par to, kā materiāli it kā tik netverama lieta kā skaņa un deja spēj ietekmēt cilvēka
fizisko ķermeni, tā funkcijas un spējas, veselību.
Pret karu. Par sāpīgo. Arī krieviski © DIENA
Dziedātāja Zemfira pēc savas pēdējās uzstāšanās Maskavā 2022. gada 24. februārī sociālajos tīklos ierakstīja: "Man ir skumji, smagi, es
raudu. Es negribu karu. Un es neesmu gļēvule." Pēc tam viņa aizbrauca no Krievijas, vairs
nav tur uzstājusies un no lielvalsts varasiestāžu puses oficiāli tika piepulcināta slavenajiem "ārvalstu aģentiem". Viņa vairākkārt un
dažādos veidos paudusi savu nosodījumu
Krievijas politikai un agresijai Ukrainā.
Intervijas gan māksliniece šobrīd atsaka, taču
ar savām dziesmām un atsevišķiem ierakstiem skaidri pauž pretkara nostāju.
Meklējot lielāko sēni © DIENA
Kaut kad jau pirms daudziem gadiem kolēģis Egīls Zirnis īsi un kodolīgi formulēja to, kas katru rudeni notiek gandrīz katra latvieša sirdī un prātā. Proti, "latvieša gēni liek meklēt sēni". Arī šis gads nav izņēmums, un skumjas par pēkšņo septembra siltuma zudumu var aizdzīt, tikai ejot uz mežu un skatoties pēc tās lielākās, pēc tās smukākās un neparastākās sēnes. Galu galā latvieša sēņotprieks beidzot līdz galam novērtēts pat oficiāli, iekļaujot sēņošanu Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Nu pavisam oficiāli var teikt, ka sēņojot kopjam savu mantojumu.
Dauku sevī meklējot © DIENA
Brīžam šķiet, ka tik tiešām viss mūsdienu pasaulē atduras pret drošību. Latvijā pavisam konkrēti tā tiek izteikta naudas formā, veidojot valsts budžetu, kur drošība nešaubīgi nolikta prioritāšu sarakstā. Jau citādi par to jādomā, ja runājam par vietām pasaulē, kur patlaban notiek karadarbība. Vēl citādi – ja mēģinām analizēt draudus, kas nav saistīti gluži ar dzīvību, taču dažādos veidos var nodarīt būtisku kaitējumu valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam.
Turpinājums sekos © DIENA
Es jūtos kā pieaugušais lēnām jau. Sāku saprast lietas, kuras ir jādara un jāizdara. (..) Ir grūtāk, ka nav tā brīvā laika, bet, nu, tāda ir tā mūsu dzīve – ka tu audz, audz un audz, – saka Kārlis, viens no filmas Turpinājums. Pieaugšana varoņiem.
Labrīt! © DIENA
Nupat Latvijā tika konstatēts
kārtējais apstiprinājums
relativitātes terorijas pareizībai. Izrādījās, ka tā pirmā
colla, no kuras sākot NATO
sargā savas dalībvalstis, var
būt līdz pat simt kilometru
gara.
Par nodokļiem, līdzatbildību un visdārgāko podu © DIENA
Nav vēl noklusis un līdz galam izpreparēts skandāls saistībā ar
topošo dzelzceļa līniju cauri Latvijai, kad jau dienaskārtībā
jauni jautājumi, šoreiz saistībā ar nacionālo aviokompāniju,
un nodokļu reformas peripetijas, kur, šķiet, dūksnājs dziļāks
nekā jebkad.
Līdz Oskaram? © DIENA
Vienmēr ir grūti sākt. Tā sarunā ar SestDienu šonedēļ atzīst animācijas filmu veidotājs Gints Zilbalodis. Tikai par režisoru viņu būtu nepilnīgi saukt – savos darbos viņš pilda daudzfunkcionālu lomu un nu licis sarosīties cerībām, ka reiz arī no Latvijas izvirzīta filma varētu sasniegt pasaulē tik daudzu kāroto Oskara statueti
Baltijas un samuraju ceļš © DIENA
Varbūt mēs, Baltijas iedzīvotāji, vēl pirms
visiem citiem zinājām, ka, ja kaut ko ļoti, ļoti
gribas, pasaule sadodas rokās, lai to piepildītu... Par to, kas katram saglabājies prātā par
Baltijas ceļu – šo emocionāli spēcīgo un
neaizmirstamo akciju –, augustā tiek runāts
katru gadu, un par tās īpašo spēku liecina arī
nebeidzamās interpretācijas, kas arvien no
jauna uzvirmo – mēģinājumi šo ceļu izskriet,
izbraukt vai izstaigāt, restaurējot un atdzīvinot to katram citādā veidā.
Kolāžas no bildēm © DIENA
Kamēr visā pasaulē valstis vēl skaitīja medaļas un dzīvoja līdzi sportistu uzvarām un zaudējumiem, šajās dienās notika būtisks pavērsiens Krievijas sāktajā karā Ukrainā. Ukraina sasparojās atbildēt. Nevis vienkārši atbildēt uz uzbrukumiem, bet atbildēt ar uzbrukumu.
Sīpolciema valdzinājums © DIENA
Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš aukstā kara. Visi vārdi šajā teikumā šķiet nepareizi un šim gadu skaitlim neatbilstoši. Varbūt kaut kad pirms pusgadsimta, iepriekšējās vai pat vēl iepriekšējās paaudzes laikā, bet ne jau tagad…
Ķer, kamēr vari © DIENA
Bērnībā jau neviens nezina, vai dzīve būs gara. Ķer, kamēr vari, vēlāk nebūs laika lasīt, – šīs nedēļas
sarunā ar SestDienu saka dzejniece Inese Zandere, un man tas iekrīt smadzenēs un joprojām tur
sēž.
Olimpiskie SIMTS © DIENA
Tālāk, augstāk, stiprāk jeb atkal esam nonākuši līdz tam olimpiskā cikla punktam, kad sportisti no visas pasaules satiekas vienuviet, lai ne tikai sacenstos savā starpā, bet arī pierādītu, ka cilvēka ķermenis un prāts var pārspēt pats sevi, arvien no jauna izstiepjot iespējamā robežas un pārrakstot rekordus. Turklāt Latvijai šīs būs īpašas olimpiskās spēles – precīzi pirms simt gadiem Latvija pirmo reizi ar savu komandu piedalījās olimpiādē, un arī tad tā notika Parīzē.
(Ne)iespējamais MIERS © DIENA
Kāda ir miera cena, un vai izvēli piekāpties agresora
priekšā vispār var saukt par izvēli? Par to jādomā
katru reizi, dzirdot kārtējo piedāvājumu miera
plānam Ukrainai un analizējot nākotnes scenārijus
gan gadījumā, ja šāds plāns tiešām tiks īstenots jau
tuvākajā laikā, gan gadījumā, ja līdz tam tik viegli vis
nenonāks.
Mākslīgais un dabiskais © DIENA
Mākslīgā intelekta izmantošana, lai atjaunotu sen zudušu
mūziku, un aicinājums
atgriezties vairāk pie dabas,
ieraudzīt tās skaistumu un
ieklausīties vietējos cilvēkos,
kuru stāsti un tradīcijas
bagātina pasauli mums
apkārt. Kas no tā ir mūsdienīgāk?
Par cēloņiem, nevis sekām © DIENA
Ar visu to, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk ielaužas ikviena dzīves un ikdienas norisēs, cilvēka
faktors joprojām ir un paliek noteicošais. Vai tas labi vai slikti?
Pēc svētkiem © DIENA
Kas īsti notiek melnajos caurumos? Par to domāju, negribīgi atgriežoties no svētkiem galvaspilsētā. Pa ceļam kā ļaunu vēstošas zīmes stāvēja vairāki avarējuši auto, un nez kāpēc uzreiz atgriezās sajūta, ka realitātē tumsa nākusi tikai klāt, nakts tomēr nav uzvarēta, vainagi mūs nepasargās un zāļu smarža ātri izplēnēs.