Lūk, izrādās, pasakas un teikas ir pateicīgs veids, kā stāstīt ne tikai par pagātni, bet arī mūsdienām. Kā izcelt sāpīgos punktus, par kuriem diskutēt tieši nu jau nereti skaitās politnekorekti, kaut visi klusībā par to domā, mēģinot katrs pats rast atbildes uz jautājumiem, kurus ir nepieklājīgi uzdot.
To apliecina arī šīs nedēļas saruna ar žurnālistu, fotogrāfu un rakstnieku Imantu Liepiņu, kura jaunākais veikums ieguļas tieši šādā – mūsdienu teiksmu – sērijā. Jeb, citiem vārdiem, tas ir vēl viens skatpunkts, varbūt kādam drusku nepierasts, kā runāt par šobrīd svarīgo, nebaidoties no pārmetumiem par pārāk tiešu valodu vai mīšanu kādam uz varžacīm. Vai visam šo mūsdienu teiku interpretācijās piekrist, jau ir cits jautājums, uz ko jāatbild katram pašam, bet varbūt tieši tas ir tas brīnišķīgākais šajā stāstījuma formā – pasakas un teikas galu galā katrs var sacerēt arī pats, ja vēlas, pilnīgi no jauna un citādi pārrakstot notikumu gaitu, cēloņus saskatot citur un varbūt pat paredzot absolūti savādākas beigas.
"Krievijā bija vispirms mērenā revolūcija 1917. gada februārī, pēc tam radikālā boļševiku revolūcija. Ukrainā bija vispirms mērenā oranžā revolūcija un desmit gadus vēlāk īstā niknā revolūcija – Eiromaidans. Latvijā bija Atmoda, bet atmoda nav bijusi pilnīgi visiem cilvēkiem līdz galam. Daudzi, kā padomju laikā aizmiga, tā joprojām nav pamodušies," sarunā ar SestDienu cita starpā saka Liepiņš. Vai Latvijā varētu nobriest šāda īstā revolūcija? Vai tāda ir vajadzīga?
Vērts par to padomāt, meklējot atbildes uz vēl citiem jautājumiem par mūsu pasaules un sabiedrības teiksmainajiem burbuļiem un vērojot dažu brīnumainu būtņu ierakstīšanos jau starptautiskā un daudz lielākā stāstā. Jo ar to jau tās mūsdienu teikas ir interesantas, ka nekādu beigu nav – viss vēl procesā. Un tas, vai nonāksim līdz dzīvošanai skaistā pasakā vai briesmīgā šausmu stāstā, galu galā atkal izrādās atkarīgs tikai no mums pašiem.
Šīs nedēlas, 18.-24. jūlija, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. LIEPIŅA ZVĒRNĪBAS
Žurnālists un rakstnieks Imants Liepiņš par savām Pasakām par lopiem, pārbirokratizācijas cēloņiem Latvijā, sākšanu no beigām un kurā virzienā latviešiem jādodas ar laika mašīnu
PASAULĒ. TRAMPA SAREŽĢĪTIE MANEVRI
Nedēļas sākumā plaša uzmanība bija pievērsta ASV prezidenta Trampa paziņojumam, par kuru iepriekš tika solīts, ka tas kļūs par pārsteigumu Krievijai. Lai gan izteikumi tiešām liecināja par jūtamām pārmaiņām, par radikālu pārsteigumu nedz pozitīvā, nedz negatīvā nozīmē šis paziņojums tomēr nekļuva. Kādēļ tā, un kā Baltajā namā un ne tikai tajā notiekošais var mainīt situāciju Ukrainas frontē?
TĒMA. UGUNS PRET MEŽIEM UN KRŪMĀJIEM
Ziemeļu puslodē vasara ir pašā vidū un daudzviet atšķirībā no Latvijas ilgāku laiku valdījis karstums un sausums, kas līdzi nesis teju neizbēgamo blakni – savvaļas ugunsgrēkus
LAIKA MAŠĪNA. PARĪZIEŠI DODAS PAZEMĒ
Pirms 125 gadiem Parīzē sāka darboties pirmā pazemes dzelzceļa jeb metro līnija. Neraugoties uz sākotnējo skepsi, jau drīz vien pilsētnieki iecienīja šo transporta veidu, un vēl pirms Otrā pasaules kara Parīzes metro sistēma tika ievērojami paplašināta
CEĻOJUMS. SENĀ KŪRORTA BURVĪBU MEKLĒJOT
Bādenbādenes termālie avoti piesaistījuši atpūtnieku interesi jau gadu simtiem. Tomēr pilsētiņu vērts aplūkot arī glītās arhitektūras, skaisto ainavu un vēsturiskā kazino dēļ
IZPĒTĪTS. LAIME PATIEŠĀM IR SĪKUMOS
Desmit minūšu prieka mirkļi dienā palīdz ievērojami uzlabot apmierinātību ar dzīvi