Lieldienās braucot cauri Lietuvai, aizdomājos, cik ļoti un kā tieši mēs, baltieši, cits no cita atšķiramies. Viens, protams, valoda, kurā šo to varam nojaust arī tīri intuitīvi, tomēr bez mācīšanās līdz galam visu nesaprast, pat braucot uz dienvidiem no Latvijas, kur nu vēl uz ziemeļiem. Bet pārējais?
Globālā sasilšana visas trīs valstis ietekmē aptuveni līdzīgi. Mazajos miestiņos vietējais šiks atpazīstams un saprotams. Apkārt gan perfekti sakoptas vietas, gan aizlaisti stūri, par kuriem vietējie jau sen aizmirsuši. Kapitālisms parūpējies, lai veikalos mēs varētu izvēlēties teju visu to pašu, ko mājās, par telefonsakaru papildu izmaksām nav jādomā un pat bankomātā naudu varam izņemt bez komisijas maksas.
Un tomēr. Mēs atšķiramies. Gan temperamentā, gan domāšanā, gan veidā, kā spriežam un uztveram apkārtējo pasauli un paši sevi. Vai tas nozīmē, ka vēl pēc pārdesmit gadiem katra no trim Baltijas valstīm būs aizgājusi savu, pavisam atšķirīgu ceļu? Izvēlējusies citu «specializāciju», liekot arī uz reģiona problēmām skatīties atšķirīgi?
Tas viss nāk prātā, arī tuvojoties 4. maijam – datumam, kas man tīri personīgi vienmēr vairāk licis domāt ne tik daudz tieši par Latvijas, cik visa reģiona neatkarības atgūšanu. Varbūt par lielāko brīvības izpausmi un dāvanu jāuzskata tas, ka varam izvēlēties, tieši kā un ar ko sevi asociējam? Ka pilntiesīgi varam strīdēties, vai jau minētajai aukstajai zupai klāt jāpasniedz kartupeļi vai maize. Tas tā – ilustrācijai, protams. Taču kaut kas ļoti atbrīvojošs un skaists tajā ir, jo vienlaikus – par lielajām lietām viss taču galvenajos vilcienos skaidrs, vai ne?
Nejaušās sarunās ar nejauši sastaptajiem kaimiņiem parasti tieši pie tāda secinājuma arī nonākam, vēl parasti visi vienoti smejoties, ka pat stereotipos vienam par otru mums ir kāds patiesības grauds. Un kaut kādā veidā šī apziņa ir spēcinoša, īpaši šā brīža pasaules notikumu kontekstā.
Tāpēc nedēļā, kas aizvada ne tikai Lieldienas un līdzšinējo pāvestu, bet arī aprīli, tieši uz tādas – kaimiņu spēka – nots arī gribas palikt. Varbūt tieši tas ir vispareizākais veids, kā sagaidīt maija svētkus, – apzinoties savas stiprās puses.
25. aprīļa - 8. maija žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas salons. Feisbuks Brīvzemnieks
Rakstnieks Osvalds Zebris par milzes pamodināšanu, lasīšanas kontrkultūru un sava jaunā romāna Dzīvs! tapšanu
Pasaulē. Pāvesta mantojums un mantinieki
Otrajās Lieldienās aizsaulē aizgāja Romas pāvests Francisks. Pēc bēru ceremonijas konklāvs Vatikānā izraudzīsies jaunu katoļu baznīcas galvu. Kādus ierakstus baznīcas vēsturē atstās pāvests Francisks, un kurš varētu kļūt par nākamo pāvestu?
Ceļojums laikā un telpā. No dubļiem uz sauli
Dāvis Smelters, Arta Citko un viņu mazais Hugo dzīvo divās matērijās: tālu dinamiskā pasaulē un Piebalgas laukos, kur uz stabiliem pamatiem veido savu miera ostu
Kino. Jaunās un atcerošās sirdis
4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad notiks 21. reizi, rezumējumi par Latvijas kino ainavu ar jaunajiem, bezrūpīgajiem, dziesmotajiem un sēnēm, ko papildinās retrospektīvi akcenti
Laika mašīna. Havaju salas ASV pakļautībā
Pirms 125 gadiem ASV prezidents Viljams Makinlijs parakstīja likumu, saskaņā ar kuru Havaju salas kļuva par ASV aizjūras teritoriju. Līdz pilnvērtīgai štata jeb pavalsts statusa iegūšanai havajiešiem gan nācās gaidīt gandrīz sešdesmit gadu
Teātris. Iznīcināt skaistuma etalonu
Spilgti izkāpinātā buto teātra estētika apvienojumā ar stāstu par jauna cilvēka vilšanos ideālos iemājojusi Nacionālajā teātrī
Izpētīts. Neattur pat 1200 eiro
Trīs gadus ilgušā eksperimentā vācieši turpina strādāt pilnas slodzes darbu, lai arī viņiem maksā par nestrādāšanu