Nesen tika vēstīts, ka 483 Krievijas pilsoņi nav iesnieguši
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldē (PMLP) pieteikumus
par turpmākajām uzturēšanās
tiesībām Latvijā un no mūsu
valsts viņiem var nākties aizbraukt.
Paredzams, ka nākamnedēļ Saeimā
tiks iesniegts 2026. gada valsts
budžeta projekts, kura tapšanas
process bijis diezgan raibs, turklāt
pirmšķietami šis bija pirmais gads,
kad valdība piedzīvoja pastāvīgu
sociālo partneru kritiku saistībā ar budžeta
izdevumu daļu, ņemot vērā, ka nepieciešamība
strauji un būtiski palielināt izdevumu apjomu
drošībai un aizsardzībai automātiski nozīmēja
mazākas iespējas visām pārējām nozarēm, kas
arī līdz šim ir dzīvojušas deficīta apstākļos.
Eiropas Parlamentā (EP) šodien ir
gaidāmi nu jau divi kārtējie
balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas (EK)
priekšsēdētājai Urzulai fon der
Leienai, kurus ir rosinājuši
labējie Patrioti un Kreiso grupa.
Attiecības, patiesībā attiecību
krīzi, valdošajā koalīcijā vakar
tikšanās laikā apsprieda Valsts
prezidents Edgars Rinkēvičs
un premjere Evika Siliņa (JV).
Nedēļas sākumā, tikai pusi diennakts pēc tam, kad kļuva zināms Francijas jaunās valdības sastāvs, par atkāpšanos no amata paziņoja šīs valsts premjerministrs Sebastjēns Lekornī.
Nesen kāds jaunās paaudzes pedagogs pauda viedokli, ka pirms vairākiem gadu desmitiem «populārākās profesijas, uz kurām tiecās zēni, bija kosmonauts, ārsts, arhitekts, mākslinieks, pilots un uzņēmējs, bet šodien visi kā viens sauc: «Būšu influenceris!» Objektivitātes labad gan jānorāda, ka šis pedagoga secinājums ir lasāms sociālajā tīklā Facebook. com, un tātad ne tikai pusaudži, bet arī pieaugušie izmanto tās iespējas, ko nodrošina sociālie tīkli un virtuālā vide kopumā
Amerikas Savienoto Valstu republikāņiem un demokrātiem nespējot panākt Kongresā pēdējā brīža vienošanos par turpmāko valsts budžetu, šā gada 1. oktobrī ASV tika apturēts valdības iestāžu darbs
Divu meiteņu nāve, viņu vadītajam elektroskūterim saduroties ar vilcienu, ir milzīga traģēdija pirmkārt meiteņu ģimenēm, bet būtībā ikvienam cilvēkam, kam nav svešas emocijas un līdzjūtība. To, kāpēc šī nelaime notika, visticamāk, noskaidros policija izmeklēšanā, bet tam šajā situācijā ir pakārtota nozīme, jo meiteņu dzīvību tas tik un tā neatgriezīs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina valdību cieņpilni risināt domstarpības un koncentrēties uz 2026. gada valsts budžetu, kā arī mudina Saeimu atbildīgi un konsekventi izvērtēt Stambulas konvencijas denonsēšanas ieceri, aģentūrai LETA norādījis prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz desmit gadus ilgām sarunām tika panākta savstarpēja vienošanās par Eiropas Savienības (ES) un
Indonēzijas brīvās tirdzniecības nosacījumiem, par kuru tiek gaidīts, ka spēkā tā stāsies 2027. gadā.
Latvijā jau tagad ir tādas vietas, kurās vairs nav iedzīvotāju, un, lai motivētu cilvēkus dzīvot laukos, ir jānodrošina darba iespējas. To aģentūrai LETA sacījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) nesen pieņēma nenoliedzami taisnīgu lēmumu oficiāli atzīt par 1976. gada UEFA Eiropas čempionātā uzvarējušās Čehoslovākijas valstsvienības pēcteci arī Slovākiju.
Balsojums vakardien notikušajā Saeimas sēdē par opozīcijas rosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas, kurā šo priekšlikumu atbalstīja arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS, šķiet, ir gan atvēris jaunu lappusi koalīcijas partneru savstarpējo apvainojumu plejādē, gan vēlreiz apstiprina nu jau absolūti nenoliedzamu faktu – nedaudz vairāk nekā gadu pirms nākamās Saeimas vēlēšanām sākušās politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņas.
Savdabīgu un pagaidām līdz galam neskaidru lēmumu pirmdien pieņēmusi valdība attiecībā uz samazinātā PVN piemērošanu maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai.
Nesenie masu nemieri Nepālā,
kas noslēdzās ar iepriekšējās
varas krišanu, kā arī vērienīgas, gan pie varas maiņas
nenovedušas protesta akcijas
tādās valstīs kā Indonēzija,
Austrumtimora un Filipīnas liek atskatīties
uz gadu seniem līdzīgiem notikumiem
Bangladešā.
Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē
vairāk par 23% no savas mājsaimniecības budžeta. Tas ir diezgan
daudz, taču ne tik daudz kā 1996.
gadā, kad pārtikai nācās atvēlēt
pat vairāk nekā 50% no mājsaimniecības budžeta, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Septembrī līdz ar mācību gada sākumu un dažādiem kultūras notikumiem mūsu sabiedrības uzmanība atkal ir pievērsta latviešu valodai. Pēdējos gados ir pamanāmi centieni panākt to, lai Latvijā tiktu nostiprināta latviešu valodas lietošana publiskajā saziņā. Tāpat arī ir vērojama iestāšanās par to, ka tiem cittautiešiem, kuri gadiem ilgi dzīvo Latvijā, elementārā līmenī jāprot sazināties mūsu valsts valodā, tātad latviski.
Nedēļas vidū par nozīmīgu notikumu Tuvajos Austrumos kļuva savstarpējās aizsardzības pakta (mutual defence pact) parakstīšana starp Saūda Arābiju un Pakistānu. Pie kam, lai arī visas ietekmīgās un bagātākās Persijas līča «naftas monarhijas» un kodolvalsts Pakistānas vienošanās nianses netiek izpaustas (šādu līgumu gadījumos tā ir pieņemta prakse), publiski pieejamā informācija un abu pušu amatpersonu izteikumi liecina, ka ir noslēgta būtībā pilnvērtīga militārā alianse, kas paredz arī militāras palīdzības sniegšanu otrai pusei, ja pret to tiek vērsta agresija.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem, aģentūrai LETA pauduši organizāciju pārstāvji.
Pirmdien divu gadu jubileju svinēja Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets. Valdība, kas savā pastāvēšanas laikā jau piedzīvojusi transformāciju, šā gada sākumā nomainot atsevišķus ministrus, to skaisti nodefinējot par valdības uzrāviena plāna sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka visi trīs «uzrāviena plāna» procesā atlaistie ministri vismaz publiskajā komunikācijā stāstīja, ka tā arī nav sapratuši, par ko saņēmuši noraidījumu. Bet lai nu tas paliek vēsturei, kad varbūt kāds pašreizējais politiķis nolems uzrakstīt memuārus un ne par šo uzrāviena posmu vien pastāstīs daudz interesantu lietu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ne tikai Vācijā, bet arī daudzviet citur pasaulē tika
saspringti sekots līdzi šķietami ne īpaši
nozīmīgajām Ziemeļreinas-Vestfālenes
federālās zemes vietējām (pašvaldību)
vēlēšanām vai, konkrētāk, tam, kādu
vēlētāju atbalstu saņems nacionālkonservatīvā Alternatīva Vācijai (AfD).
Diskusijas par pensionēšanās
vecumu dažādās profesijās
patiešām ir "sarīdījušas cilvēkus citu pret citu", kā to trāpīgi
formulēja mākslas kritiķis
Vilnis Vējš 11. septembra KDi.
(Publikācija Izēdušas lasāma arī portālā
Diena.lv )
Nedēļas pirmajā pusē iespaidīgus politiskos satricinājumus piedzīvoja nelielā Āzijas valsts Nepāla, kur masu nemieru laikā tika gāzta būtībā visa iepriekšējā vara, kā arī nodarīti lielu apmēru postījumi.
Patiešām interesantu apkopojumu par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, izveidojis Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā?. Deviņi ministriju valsts sekretāru vietnieki pērn atalgojumos saņēmuši kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, izpētījuši raidījuma veidotāji.
Lai arī nākamās Saeimas vēlēšanas būs tikai 2026. gada oktobrī, varam vērot, ka priekšvēlēšanu kampaņas jau rit pilnā sparā. Turklāt kampaņo gan parlamentā esošās opozīcijas partijas, gan valdošās koalīcijas dalībnieki – parlamentā un ārpus tā. Te gan pagaidām ir būtiska nianse, ar ko atšķiras pašreizējās «kampaņas» no tām, kas intensīvi sāksies nākamā gada vasaras izskaņā un īpaši aktīvi noritēs septembrī