Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

ASV ārpolitiskais kurss © DIENA

Amerikas Savienotajās Valstīs būtiskas pārmaiņas un ievērojamu darbinieku skaita samazināšanu piedzīvo tāda Vašingtonas ārpolitiskajam kursam ļoti nozīmīga institūcija kā Nacionālā Drošības padome (NDP).

Cenu problēmas pseidorisinājumi © DIENA

Otrdien Ekonomikas ministrijā (EM) parakstītajam memorandam par pārtikas cenu samazināšanu, rādās, ir maz sakara ar reālo šīs problēmas cēloņu apzināšanu un līdz ar to efektīvu apkarošanu, bet vairāk ar politisko reitingu uzlabošanu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Bez uzņēmējdarbības nevar © DIENA

Drīzumā – 7. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas liek pievērst uzmanību tam, kā veicas ar uzņēmumu veidošanos pilsētās un novados.

Jaunie zvaigžņu kari © DIENA

Nedēļas pirmajā pusē ASV prezidents Donalds Tramps kopā ar aizsardzības ministru Pīteru Hegsetu paziņoja par lēmumu izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Zelta kupols (Golden Dome).

Tukšrunāšanas festivāls © DIENA

Vakar Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp nosakot minimālo slieksni 1000 biedru apjomā partijām vai partiju apvienībām, kas vēlas kandidēt parlamenta vēlēšanās. Proti, prasību par biedru minimālo skaitu nolemts dubultot, tiesa gan, ja ideja tiks atbalstīta trešajā lasījumā, šis nosacījums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī un attieksies uz parlamenta vēlēšanām 2030. gadā.

Nerimstošie strīdi par valodu © DIENA

Diskusijas par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu Latvijā mēdz būt ārkārtīgi emocionālas. Gadījumos, kad iesaistīta krievu valoda, atšķirīgu viedokļu paudēji līdz savstarpējam naidīgumam vispār nonāk ļoti ātri.

Portugāles nebeidzamais stāsts? © DIENA

Kamēr Latvijā galvenā uzmanība bija pievērsta prezidentu vēlēšanām Rumānijā un Polijā (kur notika vēlēšanu pirmā kārta), nozīmīgs balsojums – parlamenta jeb Republikas Asamblejas vēlēšanas – pagājušās nedēļas nogalē notika arī vēl vienā Eiropas valstī – Portugālē.

Rīgā vēlēšanas ir par koalīcijām © DIENA

Lai ko stāstītu partiju kandidāti un ar viņiem saistītie polittehnologi, pavisam nedaudz pirms pašvaldību vēlēšanām to iznākums Rīgā ir ļoti neskaidrs. Tas paver plašu spektru ar tālejošiem politiskajiem scenārijiem ne tikai galvaspilsētai, bet visai valstij.

Sabiedrība noveco, bet strādā © DIENA

Daudzi pensionēšanās vecumu sasniegušie cilvēki turpina darba gaitas, tās nepārtraucot, vai arī atsāk strādāt pēc dažiem pensijā pavadītiem atpūtas gadiem. Lielai daļai strādājošo pensionāru motivācija palikt darba tirgū vai tajā atgriezties ir saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, taču izplatīta ir arī vēlme atrasties profesionālajā apritē, socializēties un dalīties ar zināšanām. To ļauj secināt gan Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati, gan dažādas aptaujas.

Pauze tirdzniecības karā © DIENA

Pagājušās nedēļas nogalē Šveices pilsētā Ženēvā notikušajās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās panāktās vienošanās ir lielā mērā mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr tā arī nav sniegušas skaidru atbildi, kāda būs šo attiecību tālākā attīstība.

Nebeidzamais aplis © DIENA

Nevar jau tā kategoriski un strikti paust, ka valsts pārvalde nekādā mērā nereaģē uz sabiedrības, tostarp uzņēmēju, pastāvīgajiem aicinājumiem, bet jo īpaši pēdējo mēnešu laikā pat kategoriskiem pieprasījumiem izrāpties no savas komforta zonas un sākt beidzot rīkoties, lai savestu kārtībā pirmkārt jau valsts finanšu, precīzāk, izdevumu, sistēmu.

Daudzviet algas ir lielākas © DIENA

Latvijā pēdējā laikā daudz tiek spriests par demogrāfiju. Tiek runāts arī par to, ka nepieciešams mazināt jauniešu aizbraukšanu, lai viņu bērni piedzimtu mūsu valstī, nevis ārzemēs. Iemesli tam, kādēļ jaunā paaudze dodas prom no Latvijas, protams, ir ļoti dažādi. Nereti šie iemesli ir saistīti ar izglītošanos vai ar profesionālo pilnveidi, un daudzi aizbraucēji pēc ārzemēs pavadītā laika atgriežas dzimtenē. Nevar gan noliegt arī to, ka aizbraukšanu joprojām veicina tas, ka citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vieglāk sasniegt turību.

Vācijas kanclera vājums © DIENA

Par nopietnu skandālu Vācijā pagājušajā nedēļā izvērsās balsojums Bundestāgā par jaunā kanclera Frīdriha Merca un attiecīgi arī jaunās valdības apstiprināšanu, kas vienlaikus uzskatāmi parādīja arī Merca pozīciju politisko vājumu.

Kārtējā pārbaude bez rezultāta © DIENA

Pavasarī parādījās informācija, ka tiesībsargi ignorējuši no ārvalstīm saņemto operatīvo informāciju un ļāvuši netraucēti cauri Latvijai izbraukt 450 kilogramu lielai heroīna kravai, to neaizturot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uz to noreaģēja, bet Aigara Prusaka vadītā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, par kuru politiski jau nolemts, ka tā pāries tiešā finanšu ministra pārraudzībā, šo operatīvo informāciju noignorēja, ļaujot narkotiku megakravai bez problēmām netraucēti šķērsot visu Latvijas teritoriju.

Bailes no mākslīgā intelekta © DIENA

Mākslīgais intelekts (MI) valsts pārvaldē jāattīsta mērķtiecīgāk. To 8. maijā norādīja Valsts kontrole (VK). MI risinājumus izmanto tikai 17% valsts pārvaldes iestāžu, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav pat skaidra plāna MI izmantošanai.

Neiepriecinošas perspektīvas © DIENA

Neraugoties uz kareivīgo retoriku, savstarpējām apšaudēm un pat jaunāko laiku vēsturē lielāko gaisa kauju (ar vairāk nekā 120 lidmašīnu piedalīšanos), gan Indijas, gan Pakistānas augstākās amatpersonas prognozējami dod mājienus, ka to kārtējais konflikts ir uzskatāms par izsmeltu.

Akmens pašu dārziņā © DIENA

Vakar Saeimā notika garas un savā ziņā interesantas deputātu uzstāšanās, debatējot par Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums un tā pielikumu Par Latvijas ekonomisko attīstību, ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

Par attieksmi © DIENA

Avārijas stāvoklī esošā Salacgrīvas pagaidu tilta pār Salacas upi slēgšana uz nedēļu, iespējams, ir pirmais šāds gadījums Latvijas ceļu būvniecības vēsturē, kas sev līdzi nes iemeslu gan ironijai, gan reālām dusmām.

Faradža uzvaras gājiens? © DIENA

Daļā Lielbritānijas šāgada 1. maijā notika vietējās jeb pašvaldību vēlēšanas, kuras noslēdzās ar iespaidīgu abu karalistes galveno partiju – leiboristu un konservatīvo – sagrāvi.

Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šajā nedēļā 9. maijā tiks atzīmēta Eiropas diena. Jāatgādina, ka 1950. gadā Francijas toreizējais ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar deklarāciju, kas lika pamatus Eiropas valstu sadarbībai.

Latvijas ekonomikai, tajā skaitā mazumtirdzniecības nozarei, aizvien vēl neizdodas tikt pie kopējas izaugsmes, kas norāda uz to, ka mūsu sabiedrībā netrūkst tādu, kas spiesti dzīvot ļoti pieticīgi.

Raugoties datos, kas raksturo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nereti redzams, ka Latvija nav nedz labākajā, nedz sliktākajā vietā, bet gan ir tuvu vidējam līmenim. Tā tas ir, piemēram, ar bezdarbu. Tomēr ir arī tādi ES statistikas biroja Eurostat dati, kas norāda uz nopietnām mūsu valsts problēmām. Te var minēt nesen publiskotos datus par satiksmes negadījumos bojā gājušajiem.

Par Kanādā aizvadīto parlamenta vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi iepriekš pie varas bijusī Liberālā partija, neskaidrs ir palicis tikai jautājums, vai liberāļi ir ieguvuši pietiekamu atbalstu, lai nenāktos meklēt sabiedrotos valdības veidošanai.

Nedēļas nogalē atkal svinēsim Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadskārtu, kas jo īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina agresīvu un asiņainu karu pret Ukrainu, ir nozīmīgi svētki ikvienam Latvijas cilvēkam, kuram ir svarīgas tādas būtiskas vērtības kā brīvība un demokrātija.

Pēdējā laikā ziņās, kas veltītas aktualitātēm Baltijas valstīs, visai pamanāma ir militārā tematika.

Pēc tam kad šīs nedēļas sākumā radikālie islāmisti sarīkoja terora aktu netālu no Kašmīras reģiona Indijas daļas (Džammu un Kašmīras štata) kūrotpilsētas Pahalgamas, nogalinot ap 30 cilvēku, strauji pieaugusi spriedze Indijas un Pakistānas attiecībās.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rosinātajai pārbaudei par to, vai ģenerālprokurors Juris Stukāns tiešām mēģinājis ietekmēt uzraugošās prokurores Viorikas Jirgenas lēmumus tā dēvētajā Kariņa lidojumu lietā un tāpēc atlaižams no amata, ar lielu ticamību būs arī politiskas sekas.

Šodien