Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka bezdarba līmenis šāgada desmitajā mēnesī bija 4,7% un, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, izmaiņu nav. CSP un NVA bezdarba līmeni aprēķina pēc atšķirīgas metodikas, bet kopumā secināms, ka darba tirgū nav nedz kāpuma, nedz krituma. NVA dati arī rāda – nemainās tas, ka bezdarba līmenis Latgalē ir ievērojami augstāks nekā citur Latvijā. Šāgada 31. oktobrī bezdarba līmenis Latgalē bija 9,7%, Vidzemē – 4,2%, Kurzemē – 4,9%, Zemgalē – 4,3%, Rīgā un Pierīgā – 3,6%.
Tas, ka bezdarbs būtiski nepieaug, un tas, ka visā mūsu valstī, izņemot Latgali, bezdarba līmenis ir samēra zems, apliecina Latvijas darba tirgus noturību. Pretēji viedoklim, ka mūsu valsts ekonomikā viss ir ārkārtīgi slikti, statistika un arī tieši bezdarba rādītāji liecina par pretējo – pat pastāvot dažādu ārējo faktoru izraisītajai ilgajai nestabilitātei, daudzas nozares spēj veiksmīgi noturēties un attīstīties.
Vienlaikus CSP un NVA dati norāda uz to, ka mūsu valsts netiek galā ar savām hroniskajām darba tirgus problēmām. To vidū ir arī augstais bezdarba līmenis Latgalē. Ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem tiek prātots, kas īsti šajā reģionā ir tik atšķirīgs no visas pārējās Latvijas, ka bezdarba līmenis tur ir aptuveni divas reizes augstāks? Uzņēmējdarbību regulējošie likumi taču ir vienādi visā Latvijā. Publiskajam sektoram ir vienādi darba uzdevumi un funkcijas. Taču, piemēram, Vidzemē reti dzird sūdzības par to, ka cilvēki nevarētu atrast darbu, turpretī daudzviet Latgalē gan par to sūdzas.
Bezdarba statistika atklāj arī to, ka hroniska problēma ir pieprasījuma un piedāvājuma nesakritība, respektīvi, atšķiras darba devēju un darba meklētāju gaidas. CSP ir sarēķinājusi, ka oktobrī Latvijā bija 65,7 tūkstoši bezdarbnieku. Tajā pašā laikā NVA bija 11 189 oficiāli reģistrētas vakances. Tātad teorētiski uz katru vakanci varētu pretendēt vismaz pieci darba meklētāji. Taču regulāri ir dzirdams par to, ka dažādās jomās darbinieku trūkst, un izskan apgalvojumi, ka vērienīgu projektu īstenošanai ar vietējo darbaspēku nepietiek, tāpēc ir vajadzīgi viesstrādnieki.
To, ka Latvijā pastāv «iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku», ir uzsvēris arī ekonomists Dainis Gašpuitis, norādot, ka abām pusēm jācenšas rast kompromisu un «noteiktos aspektos palīgā jānāk arī valstij».