Ķīnas pretenzijas uz Taivānu vienas Ķīnas politikas ietvaros, jāatgādina, tiek uzskatītas par vēl viena mēroga militārā konflikta iespējamo cēloni, bet fakts, ka ASV par savu galveno ģeopolitisko pretinieci uzskata Ķīnu un pārorientējas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, salas nozīmīgumu tikai palielina. Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai ar sabiedrotajiem šajā reģionā (pirmkārt jau ar Japānu un Dienvidkoreju) būtisku domstarpību nav
Protams, Trampa uzņemtais kurss uz ekonomisko protekcionismu skar arī šo reģionu, taču ASV prezidents īpaši nepārcenšas, un arī sabiedrotie necik aktīvi neiebilst pret prasībām "pārdot mazāk un pirkt vairāk", kā arī pārcelt ražotnes uz ASV. Tostarp Taivānas galvenā – pusvadītāju – industrija un tās gigants TSCM turpina jaunu ražotņu izveidi Savienotajās Valstīs. (Eksperti gan lēš, ka ne tik daudz uz sava, cik ASV rēķina, taču tam nav būtiskas nozīmes, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija par to cenšas nerunāt.)
Galvenie gan ir politiskie aspekti, kur (kopīgi ar Japānu un Dienvidkoreju) ir apliecināta uzticība ASV iepriekšējam kursam reģionā, kura trīs stūrakmeņi ir Ķīnas ierobežošana un, lai arī nekonkrētos formulējumos ietverts (lai diplomāti nenonāktu pretrunās ar pašu oficiāli sludināto vienas Ķīnas politiku), taču neslēpts atbalsts Taivānai, kā arī Ziemeļkorejas kodolatbruņošana.
Taivāna jau ir kļuvusi par vienu no tiem izņēmumiem (kopā ar Izraēlu), kam Trampa administrācija ir atcēlusi iepriekš noteikto ieroču un bruņojuma piegāžu embargo. Kamdēļ Taipeja jau ir sākusi saņemt iekavētās piegādes, kā arī apspriež ar Vašingtonu jaunu bruņojuma iepirkumu (provizoriski 3–10 miljardu ASV dolāru apmērā). Savukārt no ASV Valsts departamenta interneta vietnes ir pazudusi oficiālā frāze, ka Taivāna nevar tikt atzīta par neatkarīgu valsti, bet ASV ar Japānu un Dienvidkoreju kopīgā komunikē (kas pieņemts, tiekoties Minhenes drošības konferences laikā) ir paudušas atbalstu Taivānas dalībai "iespējamās" starptautiskajās organizācijās.
Ir vēl arī liels skaits citu pazīmju, kas visas liecina, ka satricinājumi, kādi šobrīd valda ASV, Ukrainas un Eiropas attiecībās, šo reģionu un Taivānu neskar. Cits jautājums, ka pēdējo nedēļu notikumi rāda – situācija var arī mainīties, turklāt pēkšņi un radikāli.