Runa ir par to, ka diskusijai, kuras ietvaros ierobežots Trampa administrācijas augstāko amatpersonu loks apsprieda triecienus pa Jemenas hutiešiem, neskaidrā veidā tika uzaicināts pievienoties arī žurnāla The Atlantic redaktors Džefrijs Goldbergs. Turklāt The Atlantic un Goldbergs ir zināmi kā kaismīgi Trampa kritiķi un demokrātu atbalstītāji, kuri arī šoreiz negrasās turēt sveci zem pūra, it īpaši ja pavērusies šāda iespēja.
Kā demokrāti, tā viņus atbalstošā prese arī ir nekavējoties izvērsusi vētrainu jaunās administrācijas kritiku, vainojot to nolaidībā, informācijas drošības neievērošanā u. c., kā arī prasot par notikušo atbildīgā prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Volca atkāpšanos vai atlaišanu no amata.
Kas attiecas uz kritiku, tad īpašu rezonansi tā gan neraisa – galvenokārt tādēļ, ka iepriekš paši demokrāti ir bijuši iesaistīti sērijā slepenas informācijas noplūdes skandālu. Tāpēc, ja ko arī ir iespējams secināt, tad to, ka situācija labāka nav kļuvusi. Ticamāk, ka arī Volcam amata zaudēšana nedraud, – Tramps acīmredzami negrasās nedz piekāpties politisko oponentu prasībām, nedz atkārtot savas pirmās prezidentūras laika neveiksmīgo pieredzi ar biežajām augstu amatpersonu nomaiņām. Lai gan šajā ziņā galīgais lēmums var izrādīties atkarīgs no tā, kas atklāsies, skaidrojot visus notikušā apstākļus.
Kopumā pat sliktākajā gadījumā Tramps vairāk par kādu reitinga punktu zaudēt nevar, bet tas ASV prezidentam patlaban nav kritiski. Šā iemesla dēļ daudz interesantāki par pašu skandālu un tam apkārt sacelto ažiotāžu ir secinājumi, kādus var izdarīt no to vai citu amatpersonu nepubliski teiktajiem, bet tagad atklātībā nonākušajiem viedokļiem.
Pirmkārt jau tas attiecas uz ASV viceprezidentu (un acīmredzamu republikāņu favorītu gaidāmajā cīņā par nākamā ASV prezidenta posteni) Dž. D. Vensu, kura izteikumi (bet publiskoto diskusijas fragmentu autentiskumu neviens neapšauba) uzskatāmi liecina, ka viņš ir izteikts amerikāņu izolacionists un ar tikai nedaudz mazāku nemīlestību pret Eiropas "liekēžiem", kas nav nekas jauns, taču vienlaikus ir arī kārtējais mājiens Eiropai par to, ar kādām ASV tai turpmāk nāksies sadzīvot.