Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Bankas

Bankas Citadele zaudējumi deviņos mēnešos - 24,451 miljons eiro

Bankas Citadele zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 24 451 miljons eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt bankas Citadele grupas zaudējumi veidoja 20,499 miljonus eiro pretstatā peļņai pērn deviņos mēnešos.

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļos maksājamo summu veikt vienā maksājumā, tāpēc maksājamā summa tika sadalīta vairākās vienādās daļās un attiecīgi samaksāta nedēļas garumā. Taču banka pret to izturējusies aizdomīgi un tikai pēc mēneša to atļāvusi darīt. Būtībā cilvēks tā pa īstam nevar brīvi rīkoties ar savu naudu pēc saviem uzskatiem.

Vēl arvien spēj noturēties

Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas arī uz pensiju otro līmeni. Vairums ieguldījumu plānu pēdējos 12 mēnešos uzrāda pozitīvu ienesīgumu, tātad var teikt, ka lielai daļai ieguldījumu plānu Covid-19 krīzes laikā ir izdevies nopelnīt.

Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi

Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.

Nekļūt par policejisku valsti

Tiesību un ekonomikas eksperti saredz virkni pretrunīgu un pat bīstamu aspektu pašreizējos normatīvajos aktos, kas regulē kārtību, kādā tiek konstatēti iespējamie noziedzīgie nodarījumi finanšu pasaulē. Savukārt valsts pārstāvji šīs bažas uzskata par pārspīlētām un kritiku noraida. Šādu secinājumu var izdarīt, apkopojot 29. septembrī notikušās konferences Bankas mainīgajā pasaulē dalībnieku paustos viedokļus.

FID pārmet bankām AML neizpratni un to patieso jēgu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā darbā ir konstatējis neizpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām un to patieso jēgu, teikts FID izplatītajā paziņojumā, kas tapis pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) pārmetumiem, ka pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju.

Znotiņa: FID nav prieka strādāt ar vairākām Latvijas bankām

Finanšu izlūkošanas dienestam nav prieka strādāt ar vairākām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Par bailēm un alkatību

Bailes – tās ir rekomendējošie ieteikumi un metodoloģija, kā arī starptautiskās un vietējā uzrauga prasības bankām attiecībā uz klientiem, to darījumiem un attiecīgi – iekšējām procedūrām un kārtību, kā tas notiek. Vispārīgi izklausās pareizi un salīdzinoši vienkārši.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide