Trešdien, 24. martā, plkst. 17 LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina tiešsaistē pieslēgties diskusijai 73,8, kas veltīta 1991. gada 3. marta tautas aptaujai, kurā tika uzdots jautājums "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?".
Filmu studija Mistrus Media sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā, sākot darbu pie Viestura Kairiša spēlfilmas Janvāris un domājot par 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā un Baltijā, sākusi darbu pie audiovizuālu sarunu sērijas Pagrieziena punkts – par to, kā veidojas mūsu atmiņas par salīdzinoši neseniem vēstures notikumiem, kas norisinājās pirms 30 gadiem. Ir tapis arī pirmais šīs sērijas raidieraksts 30 gadi pēc 1991. gada janvāra barikādēm. Vēstures rekonstrukcija, informēja NKC pārstāvji.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Sv. Pētera baznīcas pārvalde sadarbībā ar Latvijas nacionālo arhīvu (LNA) ir izveidojusi digitālo izstādi veltītu 1991. gada barikāžu 30. gadskārtai.
Vai sapnis par neatkarīgu Latviju var būt svarīgāks par paša un ģimenes labklājību? Atteikties no iespējas būt pasaules sporta elitē kopā ar okupācijas varu un palikt pie "sasistas siles" vai turpināt saņemt svešas varas sniegtos labumus un gozēties slavas saulītē? Pirms 30 gadiem, aukstā janvāra dienā Latvijas bobsleja saime izlēma būt kopā ar Latvijas tautu un atteikties no līdzdalības PSRS izlasē. Bijām jauni, karstgalvīgi, apņēmības pilni cīnīties par savu valsti, ja nepieciešams – arī ar asinīm. Kas būs rīt – neviens nezināja, bet sapnis par Latviju bija spēcīgāks par jebkurām bažām par nākotni.
Šovakar, 20. janvārī, plkst. 22.15 LTV1 no Doma baznīcas skanēs Sigvarda Kļavas veidotais barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncertstāsts Mana uguns, kuries! Koncertstāsts veidots kā emocionāls Latvijas brīvības ceļš – kristīgais krusta ceļš no Klusuma caur Mīlestību uz Gaismu.
"Mans vīrs strādāja Jura Podnieka filmēšanas grupā. Tas bija emocionāli ārkārtīgi grūti – nebūt klāt un satraukties par cilvēku, kas tur ir," atminas žurnāliste Odita Krenberga.
Atkārtošos: nekur ne pirms, ne pēc tam brīvas Latvijas izjūta man nav bijusi tik spilgta kā pie barikāžu ugunskuriem 1991. gada janvārī – pašā Rīgas centrā apkārt vieni vienīgi savējie, un gaisā apziņa, cik brīvība ir trausla. Barikādēs latvieši atguva savu valstisko pašapziņu, kuras bija pietrūcis 1940. gada jūnijā, kad, protams, militāra pretošanās būtu bijusi bezjēdzīga, bet Staļina ordu nosaukšana par draudzīgas valsts karaspēku bija vēl vairāk nekā noziegums – tā bija Ulmaņa kļūda.
Tas bija drausmīgi auksts janvāris. Īsta spelgoņa. To tik labi atceros, jo vienīgo reizi dzīvē uzvilku tautiskās baltās adītās zeķubikses ar cauro vīli visā garumā. 1991. gada ziemā biju vidusskolniece – tautumeita, kas līdzīgi kā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija gatava atdot savu dzīvību par Latviju. Ja vajadzēs. Ļoti jau visi cerēja, ka nevajadzēs, bet nopietnajās sejās bija lasāms, ka iekšēji lēmums ir pieņemts.
Atminoties notikumus pirms 30 gadiem, Latvijas Televīzija kopā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju aicina ikvienu pārmeklēt savu vai savas ģimenes fotoarhīvu, uzrunāt tuviniekus un arī zināmos fotogrāfus-amatierus, kuru personīgajā arhīvā varētu būt attēli no barikāžu nedēļām Rīgā vai ar tām saistītiem notikumiem reģionos. Fotogrāfijas aicina anotēt, pievienot savu Barikāžu stāstu un augšuplādēt muzeja izveidotajā vietnē Gadsimta albums – https://www.latvijasgadsimts.lv/albums.
Trešdien, 13. janvārī, plkst. 10–14.30, atzīmējot 30 gadus kopš 1991. gada janvāra barikādēm, norisināsies konference X stunda. Barikādēm 30. To atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un tā būs skatāma tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, kā arī LNB mājaslapā un Facebook profilā.