2021. gadā aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem Latvijā un Lietuvā, tieši šajā laikā režisors Viesturs Kairišs sācis filmēšanas periodu savai jaunajai spēlfilmai Janvāris – par to, kā šie notikumi ietekmēja tā laika jauniešu pieaugšanu. Filmas centrā ir jauns students Jazis un mīlasstāsts uz vēsturisku notikumu fona, bet vienlaikus 1991. gada janvāra notikumi Rīgā un Viļņā ir arī varoņa dzīves pavērsiena punkts.
Producents Gints Grūbe: "Mūsdienās filmas kļūst par vēstures tēmu komunikācijas līdzekli, tāpat mūsdienu kino tematika izmanto lielus vēstures notikumus vai pagrieziena punktus nācijas, tautas, valsts vēsturē. Katrs laikmets un tajā dzīvojošie autori ar kinematogrāfisku un citu komunikācijas līdzekļu palīdzību no jauna veido attiecības ar attiecīgā laikmeta vēstures tēmām vai arī padara tās aktuālas, apstiprinot priekšstatu, ka vēsture ir stāsts, ko katrā laikmetā ne tikai vēsturnieki, bet arī kinematogrāfisti, rakstnieki, žurnālisti un citi mākslinieki rada katrreiz no jauna. Tādējādi veidojas jauns vai citāds skatījums uz vēstures tēmām, par kurām politiskajā kultūrā jau iepriekš bijis izveidots kāds vēstījums, un līdzīgi tas ir ar 1991. gada barikāžu notikumiem.
Raidierakstā par vēstures atmiņas izmaiņām mūsdienās un to, kā dažādās paaudzēs atšķiras un mainās salīdzinoši nesenu vēstures notikumu uztvere, piedalās LU asociētā profesore, socioloģe Baiba Bela, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, jaunais vēsturnieks Kārlis Sils, kinorežisora Jura Podnieka mazmeita Alise Podniece, kinooperators un režisors Zigurds Vidiņš, kinooperatora Andra Slapiņa dzīvesbiedre Natālija Djušena, filmas Janvāris režisors Viesturs Kairišs, filmas māksliniece Ieva Jurjāne un galvenās lomas atveidotājs, aktieris Kārlis Arnolds Avots.
"Esmu pateicīga, ka saistībā ar 1991. gada barikāžu atceres dienu mums izdevās izveidot šo ierakstu. Mēs ceram, ka tajā iekļautās idejas varēs gan noderēt kā laikmeta liecība, gan arī piedāvās iespēju jauniem cilvēkiem iedziļināties šajos notikumos un iepazīt, cik nozīmīga loma ir brīvībai un demokrātijai. Arī mūsdienās aktīva pilsoniska sabiedrība ir pamats demokrātijas un brīvības nosargāšanai. Esam priecīgi, ka šis vēstījums tiks nodots tālāk," saka Konrāda Adenauera fonda Baltijas valstīs vadītāja Elizabete Bauere.
Raidierakstu iespējams noskatīties arī ar angļu subtitriem. Videostāsta veidošanā izmantoti Zigurda Vidiņa privātie arhīvi, pie raidieraksta izveides strādāja Žaklīna Zābere-Gāga, Rūdolfs Henčelis, Toms Krauklis, Gints Grūbe, tā tapšanu atbalsta Konrāda Adenauera fonds Latvijā.
Raidierakstu jeb podkāstu klausīties un lejuplādēt var Spotify, savukārt skatīties un lejuplādēt Vimeo.