Bēgļu uzņemšanas problēma Latvijā kā koks ar diviem galiem: no vienas puses, solidaritāte un vēlme palīdzēt, no otras, – neziņa, kas īsti būs šie patvēruma meklētāji un kā tie ietekmēs mūsu dzīvi.
Lībijas piekrastē trešdien, apgāžoties zvejas kuģim, iespējams, noslīkuši vairāk nekā 200 nelegālo imigrantu, liecina Itālijas robežsargu dati.Kuģim, kurā, kā tiek uzskatīts, bijis vairāk par 600 imigrantu, 15 jūras jūdžu attālumā no Lībijas krasta radušās problēmas, un tas pārraidījis trauksmes signālu, ko Sicīlijā uztvēruši robežsargi.
Rīgā aizvadītais pikets pret bēgļu uzņemšanu Rietumu medijos izpelnījies
lakoniskas ziņas, savukārt Kremļa propagandas kanāli nav laiduši garām
iespēju plaši interpretēt notikumu pēc savām vajadzībām.Par piketu vēstījušas lielākās aģentūras AFP un Reuters, kuru ziņas pārpublicētas vairākos starptautiskos portālos.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) apsver iespēju aicināt Vienotību uz atsevišķām divpusējām sarunām par rīcības saskaņošanu koalīcijas darbā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šādu iespējamo sarunu mērķis būtu nodrošināt gan kopīgu informācijas apmaiņu, gan lēmumu kopīgu saskaņošanu, lai vismaz šīs abas partijas koalīcijas darbā būtu vienotas.
Jau labu laiku notiek spraigas diskusijas par bēgļu uzņemšanu, emocijas sit augstu vilni, sākot no nācijas iznīkšanas draudiem, dažkārt rasistiskiem argumentiem līdz pat apsūdzībām ksenofobijā un fašismā. Daudzi jautājumi par bēgļu uzņemšanas kārtību un adaptācijas jautājumiem ir pamatoti, tiem cenšas rast risinājumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.
Kopš 1998.gada Latvijas pilsonību saņēmušas vien piecas personas, kurām valsts bija piešķīrusi patvērumu, aģentūra LETA noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Jūlijā Vācijā patvēruma pieprasītāju skaits pārsniedzis līmeni, kāds jebkad reģistrēts vienā mēnesī, piektdien paziņoja Imigrācijas un bēgļu ministrija.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) uzskata, ka Latgales otrajā lielākajā pilsētā nav iespējams pieņemt bēgļus, informē Rēzeknes pilsētas pašvaldība.
Latvijai jau pirms trim gadiem bija jābūt gatavai masveidīgai patvēruma meklētāju uzņemšanai, jo plānu, kā rīkoties šādā ārkārtas situācijā, valdība pieņēma 2012.gadā, Valda Dombrovska premjerēšanas laikā. Tomēr eksperti uzskata, ka Latvija šobrīd nav gatava un atbildīgās institūcijas īsti nezina, ko darīt, ceturtdien vēsta telekanāls LNT.
Virkne Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK argumentu bēgļu jautājumā iezīmē Latviju kā visai radikālu valsti un līdz ar to mazina Latvijas ietekmi Eiropas Savienībā (ES), šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (Vienotība).
"Ja mēs ļausimies populisma vilnim, tad riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," viedokli par solidaritātes neizrādīšanu bēgļu jautājumā trešdien paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).