Ilgi gaidītais pavasaris beidzot ir atnācis, un kopā ar to arī tauriņi. Tieši pavasarī mēs tiem pievēršam lielāko uzmanību – ir ticējumi, kuros skaidrota ieraudzītā kukaiņa nozīme.
Globālā sasilšana nav nesusi nekādas izmaiņas balto stārķu migrācijas paradumos — kā katru gadu, arī šogad pašās augusta beigās dažu dienu laikā viņi aizdodas prom uz siltajām zemēm, un septembrī te manāmi vairs tikai atsevišķi putni, kas parasti ir savainoti vai kā citādi apskādēti. Latvenergo stārķu aizlidošana ir sasprings laiks, jo tad viņi masveidā sēžas uz elektrības stabiem.
Dabā var just rudens tuvumu, un gājputni, arī melnie stārķi, pošas ceļā uz ziemošanas vietām. Kā ziņo melno stārķu pētnieks Māris Strazds, pašlaik Latvijai cauri dodas melnie stārķi no Igaunijas un arī daļa no mūsu putniem jau devušies tālajā ceļā uz Āfriku. Ja izdodas novērot melnos stārķus, ornitologi aicina pievērst uzmanību tam, vai putni nav gredzenoti un ziņot par šādu putnu novērojumiem Latvijas Ornitoloģijas biedrībai.
Vasara mūsu platuma grādos astronomiski ilgst līdz rudens saulgriežiem septembra otrajā pusē, pēc skolēnu brīvlaika mēra – līdz 1.septembrim, bet zemniekiem pagrieziens uz rudens pusi sākās jau Jēkaba dienā. Taču norises dabā sezonas maiņu iezīmē vēl agrāk. Pirmie spārnotie vēstneši ir tālajās ziemeļu tundrās ligzdojošie bridējputni, kuri šobrīd jau lielā skaitā migrē uz dienvidiem gar jūras piekrasti gan «Lielajā jūrā», gan Rīgas līča pusē, retāk arī piemērotas vietās iekšzemē.
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta (SBI) pētnieki atraduši līdz šim par izmirušu uzskatītu un Latvijas Sarkanās grāmatas 0.kategorijas augu ozollapu embotiņu (Teucrium chamaedrys), vēsta institūts. Latvijā augs līdz šim atrasts tikai vienu reizi 1846.gadā Kokneses pilskalnā, un kopš tā laika augs vairs nav konstatēts.
Šā gada 28.jūnijā pie Dobeles novērota sarkandzīslu klajumspāre. Tas ir otrais šīs sugas droši pierādītais konstatējums Latvijā. Pamatā spāre izplatīta Dienvideiropā, kā arī Āfrikas ziemeļos un Āzijas siltajos apgabalos, taču tagad tā novērota arī Latvijas saulainākajā novadā.Lai arī spāres ir viena no labāk pētītajām kukaiņu kārtām Latvijā, tomēr arvien iespējami jauni atklājumi.
Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības izveidotajā dabas novērojumu dienasgrāmatā Dabasdati.lv šodien saņemts 10 000.ziņojums – Kuldīgas novadā netālu no Vārmes Aigars Kalvāns novērojis plēsīgo putnu - ķīķi.
Usmas ezera apkārtnē jūlija sākumā novērota kāda spāre, kas līdz šim Latvijā redzēta tikai četras reizes. To izdevās pamanīt nolaidušos Usmas ezera dienvidaustrumu krastā uz viesu nama jumta, kur to nofotografēja kāds no apkārtnē notiekošo orientēšanās sacīkšu dalībniekiem.«Spāre bija ļoti skaista – liela un ar zilgani spilgtu muguru.
Bieži, braucot ar auto, ceļa malā uz elektrības staba vai siena gubas var redzēt kādu palielu brūnu putnu, kas nekustīgi sēž vai plivina spārnus. Dabasdati.lv portālā acīgāki vērotāji ievieto šādas bildes un jautā – kā sauc to tupētāju? Tāpat dzirdēts, ka cilvēki to aplami dēvē par vanagu. Taču tiem abiem ir tikai tik daudz kopīga, kā līks plēsēja knābis un dzeltenas kājas.
Dabas pilnziedu laikā arvien vairāk tiek ziņots par ziedošām orhideju dzimtas puķēm savvaļā. Jau no maija beigām cilvēki pamanījuši vienas no skaistākajām Latvijas ziedaugu sugām, kas īpaši daudz zied tieši jūnijā un jūlijā. Tiesa gan viena no cēlākajām – dzeltenā dzegužkurpīte Ķurmraga mežos un arī citviet jau īsi pirms vasaras saulgriežiem paspējusi noziedēt.
Portālā Dabasdati.lv ziņots, ka Rīgas rajonā Ikšķiles apkārtnē pļavās saplaukuši krāsaini un skaisti augi. Zilās pulkstenītes, lupīnas, vēršmēles, baltās vīgriezes un āboliņi, sārtās matuzāles, dzeltenie laimiņi un nārbuļi kopā veido raibu mozaīku, kas pievērš katra garāmbraucošā uzmanību. Pirmsjāņu laikā, kad lielākā daļa Latvijas augu zied, ir īstais laiks mācīties tos pazīt.
Jaunmārupē, Rīgas rajonā, 8.jūnijā redzēta ondatra jeb bizamžurka Ondatra zibethicus. Novērojums reģistrēts Dabasdati.lv un ir pirmais šī dzīvnieka ziņojums portālā, vēsta Daiga Brakmane no Latvijas Dabas fonda.Ondatru dzimtene ir Ziemeļamerika. Kā kažokzvērus pirmos dzīvniekus Eiropā ieveda un introducēja jau 1905.