Vieni no pirmajiem pavasara ziediem ir zilās vizbulītes, kas parasti zied no marta beigām līdz maijam. Arī šogad siltākajās vietās tās jau sākušas ziedēšanu.Zilās vizbulītes Latvijā sastopamas bieži, no atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās dažādos skujkoku, lapkoku un jauktos mežos, krūmājos un upju krastu gravās, vēsta sugu enciklopēdija Latvijasdaba.
Šā gada 28.martā Svētes lejtecē novērota sarkankakla zoss, kas tur uzturējās arī otrdien. Sarkankakla zoss Latvijā ir reta ieceļotāja. Putni.lv vēsta, ka pie mums zināmi tikai seši novērojumi, taču varētu būt vairāk, jo pēdējos gados šīs zosis regulāri tiek novērotas apkārtējās valstīs, piemēram, Igaunijā un Polijā.
Pavasara noskaņās no ziemas miega mostas meža zvēri. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš stāsta, ka āpši un jenotsuņi uzsākuši pavasara gaitas jau pirms pāris nedēļām. Šobrīd tiem labs atspaids ir ziemā kritušie dzīvnieki vai mednieku neapraktās nomedīto dzīvnieku atliekas, kas atsedzas, sniegam kūstot.
Pirms desmit dienām Latvijā tika pamanīti pirmie gājputni - meža baloži - ierodamies savās ligzdošanas vietās. Tomēr putnu centienus atgriezties joprojām slāpē biezā un stabilā sniega sega uz laukiem un ar ledu klātie ezeri un upes, stāsta gājputnu atgriešanās pētījuma koordinators Mārcis Tīrums. Labāka situācija ir Latvijas DR daļā, kur sniegs uz laukiem gandrīz jau nokusis.
Meža iemītniekiem lūšiem pirmās siltās marta dienas kalpo kā signāls riesta uzsākšanai, stāsta lūšu pētnieks, Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniskais asistents Aivars Ornicāns. Mātītes jau janvāra beigās un februārī sāka "iesmaržināt" savas teritorijas. Šobrīd lūšu tēviņi, sekojot ožas zīmēm, pulcējas pie mātītēm un, līdzīgi kā kaķi, uzsāk savstarpējās cīņas.
Dabasdati.lv šovasar saņēmuši vairākus ziņojumus par Latvijā visai reto zaļo krupi. Interesanti, ka šis dzīvnieks ļoti labprāt apmetas cilvēku tuvumā, un par to liecina arī Dabasdati.lv ziņotie novērojumi.
Vasaras vidū mežos, parkos, ceļmalās, pļavās un upju krastu nogāzēs mūs priecē meža zemeņu sarkanās ogas. Tomēr nereti tās, ko mēs dēvējam par meža zemenēm, ir izskatā līdzīgās spradzenes, kas visbiežāk sastopamas sausās pļavās upju ielejās (piemēram, pie Gaujas, Ventas, Daugavas).