9. novembrī kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma Īvāns, kuras režisors ir Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Nora Ikstena.
Andrejs Verhoustinskis šobrīd ir uz viļņa. Lielā Kristapa ceremonijā kāpis uz skatuves vairākas reizes, filmējis gan spēlfilmas (Dancis pa trim, Džimlai Rūdi Rallallā!), gan virkni dokumentālo filmu (Atmodas antoloģija, Pretrunīgā vēsture u. c.), sadarbojoties arī ar krievu, angļu un citu valstu filmu veidotājiem.
9. novembrī notiks pirmizrāde dokumentālai filmai Īvāns, kuras režisors ir Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Nora Ikstena, informējs studijas Ego Media pārstāve Ieva Krivma.
Portāls Diena.lv publicē bijušo Augstākās padomes deputātu Daiņa Īvāna, Veltas Čebotarenokas, Jāņa Škapara, Valentīna Zeiles, Georga Andrejeva un Andra Felsa atklātu vēstuli Saeimas deputātiem par prezidenta amata kandidātu:Cienītie Saeimas deputāti!Latvijas neatkarības atgūšana 1990.gada 4.maijā pierādīja, cik svarīga, nāciju saliedējoša un iedvesmojoša loma liktenīgu lēmumu pieņemšanā var būt drosmīgām, godīgām, talantīgām un izglītotām personībām.
Atmodas līderis Dainis Īvāns ikdienā par politiku vairs neinteresējas, bet ir arī zaudējis agrāko rūgtumu par tajā reiz piedzīvoto dievināšanas un nicināšanas karuseli.Šodien, kad aprit 25 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas, tās pirmajā priekšsēdētājā Dainī Īvānā vairs nejūt agrāko laiku aizvainojumu un kritisko attieksmi pret norisēm, kā tas atsevišķos dzīves posmos bijis.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) bija viens no pirmajiem, kas piektdien vēra Latvijas Tautas frontes (LTF) vēsturiskās ēkas durvis, lai aplūkotu LTF muzeja jauno ekspozīciju, kura iekārtota ar valdības atbalstu. No gandrīz pusmiljons latiem, kurus valdība piešķīra LTF 25.gadadienas pasākumu rīkošanai, vairāk nekā 288 000 lati ieguldīti LTF muzeja vēsturiskās ēkas remontā un jaunas ekspozīcijas izveidošanā.
Pirms 25 gadiem, 1988.gada 8.oktobrī tika dibināta Latvijas Tautas fronte Pusgadsimtu aizturētais tautas sāpju kliedziens, kā Latvijas Tautas fronti nosaucis tās pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, neapšaubāmi bija ar tolaik valdošās kompartijas un tai pakļauto represīvo iestāžu svētību, proti, vēlmi kontrolēt Gorbačova iniciētos glasnosķ jeb atklātības procesus radīta organizācija, taču unikālajā vēsturiskajā brīdī tai ar gudru rīcību jeb "garaspēku" izdevās sasniegt, šodienas acīm raugoties, pilnīgi neiedomājamu mērķi - ar kustības grandiozo masveidību (samērā ar citām tolaik Latvijā eksistējušajām atbrīvošanās kustībām) faktiski uzreiz izslīdot no iecerētās kontroles un aktivizējot plašas tautas masas, atjaunot Latvijas valsti situācijā, kad Kremļa koloniālpolitikas, intensīvas padomju militāristu un darbaspēka iepludināšanas un rusifikācijas rezultātā latvieši savā zemē bija gandrīz kļuvuši par minoritāti, un izrauties no kodolieročiem bruņotas impērijas skavām nieka triju gadu laikā un tikpat kā bez asinsizliešanas.
Turpinām publicēt biedrības Latvijas atdzimšanas vēsture videointerviju cikla (intervē Edvīns Inkēns, Jānis Gavars, Normunds Beļskis, Viktors Avotiņš) fragmentus. Aicinām arī lasītājus sūtīt savus atmiņu stāstus par Latvijas Tautas frontes dibināšanu.
Diskutēt par to var. Ja esošo himnu sāk tulkot kā reliģisku himnu, kā viens otrs to mēģina darīt, tad man prasītos himnas vārdus nomainīt, portālam Diena.lv sacīja bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns."Es neesmu kristietis, taču es to neuzskatu reliģiskā izpratnē kā kristīgu himnu. Es to uztveru kā latvietis to uztver, proti, ka Dievs ir visa labā sākums.
Visus gadus jau par to jārunā, ka nevar, nedrīkst nekādā gadījumā.
Acīmredzot cilvēku alkatība un tuvredzība ir tik liela, ka viņi ir
gatavi šīs dienas sava labuma un komforta vārdā kā jau kārtīgs
patērētājs iznīcināt visu, kas te vēl ir un neatstāt bērniem pilnīgi
neko, runājot par ideju celt jaunu hidroelektrostacijas (HES) uz Daugavas, sacīja Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš savulaik iestājās pret Daugavpils HES celšanu.
Par Cicerona balvas laureātiem šogad izvēlēti Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Dainis Īvāns un Vācijas kanclere Angela Merkele, vēstī laikraksts Kurzemes Vārds. U.Seskam balva piešķirta "par veiksmīgu Liepājas pārvaldi gan ekonomikā, gan kultūrā, kā arī, protams, par to, kā viņš veicinājis Liepājas starptautisko atpazīšanu," laikrakstam teicis Cicerona balvas žūrijas atbildīgais sekretārs Miervaldis Mozers.