Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām. Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atgriezīsies no vizītes Korejā.
"Esmu cilvēks ar augstāko izglītību, maģistra grāds jurisprudencē, sešu gadu pieredze šajā jomā, un darbu meklēju ne tikai jurisprudencē, bet arī izmisīgi jau citās nozarēs, pat tādās, kurās profesionālas iemaņas īsti neprasa. Sapratu, ka šis temats ir apspriešanas vērts. Vēlos, lai tas tiktu aktualizēts vismaz publiskā līmenī, lai saprastu, vai tiešām esmu vienīgā, kas tā domā, un cik tad īstenībā valstij ir nozīmīgs iedzīvotāju pieaugums un ģimene kā tāda. Uzņēmējus ir grūti nosodīt, jo viņi galvenokārt strādā peļņas dēļ," ar šādu vēstījumu pie portāla Diena.lv vērsās kāda topošā māmiņa, atklājot savu pieredzes stāstu un pārdomas par tēmu - kādas ir grūtnieces iespējas Latvijā atrast darbu. Publicējam visu iesūtīto vēstuli:
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
Lai gan Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bijis augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēstīto informāciju bezdarba līmenis mūsu valstī pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju, tomēr ekonomikas eksperti mudina Latvijas uzņēmējus gatavoties darbinieku trūkuma problēmai un tam, ka turpmāk aizvien vairāk saasināsies konkurence par darba tirgū vajadzīgiem speciālistiem. Jāpiebilst, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, rāda CSP dati.
Septembrī 328 izglītības iestādēs darbu sāks karjeras konsultanti. Gandrīz četrus gadus ar valsts atbalstu, bet pēc tam ar cerību, ka šo uzdevumu pārņems pašvaldības. Pirms vairākiem gadiem trūka izpratnes par karjeras konsultantu lomu skolās, bet tagad būtībā jau iznāks cīnīties ar sekām un aizlāpīt caurumu. Speciālisti norāda, ka papildus tādiem apstākļiem kā darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums jauniešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par darba tirgu un profesijām, kur viņi vēlētos strādāt.
Izvēloties jaunu darbavietu, Latvijā strādājošajiem visbūtiskākais ir motivējoša ikmēneša darba alga, bet no papildu bonusiem – veselības apdrošināšana, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptaujā.
Darba tirgus Latvijā jāveido iekļaujošs un pietiekami elastīgs, lai aktivizētu un atbalstītu arī tos cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir bez darba, Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē Maltā pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.
Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi sākt darba gaitas liedz grūti pieejama izglītība, īstermiņa atbalsts nodarbinātības programmās un citas problēmas, lasāms otrdienas laikrakstā Diena.