Smagais ogu laiks
Ogu lasīšana ir grūts darbs, ko vairākums latviešu, šķiet, būtu gatavi darīt tikai par Rietumeiropas līmeņa algām. Ir tautieši, kas atsaucas šādiem darba piedāvājumiem ārpus Latvijas. Taču uz vietējo lauksaimnieku aicinājumiem strādāt nesteidzās atbildēt pat tie cilvēki, kas Covid-19 krīzes dēļ palikuši bez darba. Lai mudinātu bezdarbniekus aizpildīt šīs vakances, no 60 līdz 120 dienām tika pagarināts termiņš, kurā cilvēks, saglabājot bezdarbnieka statusu, var kļūt par sezonas strādnieku laukos. Lauku atbalsta dienestā arī izveidota nostrādāto stundu uzskaites sistēma par cilvēkiem, kuri sezonāli piepelnās ražas novākšanā, un šāda veida ienākumiem par 5% tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (no 20% uz 15%).
Tomēr tas samilzušo problēmu atrisināja tikai daļēji. Visas zemeņu sezonas laikā, lai ogas neietu zudumā trūkstošā darbaspēka dēļ, bieži varēja redzēt aicinājumus individuāli pašiem doties zemeņu laukos un tās lasīt, maksājot par pašlasīto ogu svaru. Šādā gadījumā ogu cena bija ļoti zema – 1–2 eiro kilogramā –, kas bija gandrīz divas reizes zemāka par mazumtirdzniecības cenu tirgū (2–3,50 eiro kilogramā). Ogu lasīšanu kā pastāvīgu darbu īpaši nepievilcīgu padara vairāki fakti. Pirmkārt, tas ir fiziski grūts darbs, kas jādara jebkādos laikapstākļos. Otrkārt, parasti maksā par salasīto apjomu, kas nozīmē – lai nopelnītu labi, jāstrādā vaiga sviedros, turklāt pirmajās nedēļās, kamēr nav iemaņu, peļņa nemaz nav tik liela (ap 30 eiro dienā, lai gan darba devēji apgalvo, ka labākie lasītāji var nopelnīt pat virs 1000 eiro uz rokas mēnesī jeb 50 eiro dienā). Treškārt, ogu lasīšanas sezona ir īsa.
Līdzīgi ir ne tikai ar ogu lasīšanu, bet arī citiem sezonāliem darbiem lauksaimniecībā, jo pat augusta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā atrodamas daudzas vakances. Visbiežāk nepieciešami traktoristi un universāli palīgstrādnieki – jāpalīdz novākt ražu, kā arī novākto ražu sapakot, dažreiz mazgāt vai apstrādāt. Tā, piemēram, Lielvārdē tika meklēti 50 darbinieki krūmmelleņu novākšanai, bet Rundālē – 15 cilvēki kāpostu novākšanai un iepakošanai. Tomēr, neskatoties uz to, ka nereti piedāvā pat telpas dzīvošanai, bieži šīs vakances paliek neaizpildītas, jo netiek uzskatītas par vilinošām.
Arī, piemēram, zivsaimniecības nozares uzņēmēji pēdējos gados visai aktīvi pauduši, ka Latvijas darbaspēka resursi viņu nozarei ir izsmelti un tas ierobežojot šīs nozares uzņēmumu iespējas attīstīties.
Ārvalstu darbaspēks
Apzinoties vietējo darbaroku trūkumu, jau vairākus gadus uzņēmēji uz Latviju aicina viesstrādniekus. Likums noteic, ka viņiem jāmaksā vismaz vidējā valstī esošā alga. Šeit gan ir atkāpe – tieši lauksaimniecībā var maksāt vidējo nozares atalgojumu, kas ir ap 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī summa, 700 eiro, gan teju vienmēr viesstrādniekiem sanākot uz rokas, taču varot nopelnīt pat 1000 eiro mēnesī uz rokas. Tas nozīmē, ka arī lauksaimniecībā faktiski tiek maksāta vidējā Latvijas alga, kura, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā bija 812 eiro pēc nodokļu nomaksas. Par šādu algu viesstrādnieki ir ar mieru Latvijā strādāt arī tos darbus, ko paši latvieši īsti negrib darīt. Īpaši pievilcīga Latvija un kopumā Baltija ir viesstrādniekiem, piemēram, no Ukrainas, jo Baltijā viņi var izlīdzēties ar krievu valodas zināšanām, turpretī citās valstīs, piemēram, Vācijā, nepieciešamas vismaz angļu valodas, ja arī ne vācu valodas zināšanas, un daudziem no viņiem angļu vai vācu valodas zināšanu nav.
Arī statistikas dati apliecina, ka Latvija ārvalstu darbaspēkam kļūst arvien vilinošāka, turklāt ne tikai sezonāliem darbiem. To var secināt pēc tā, ka 2014. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedza 3218 darba atļauju ārvalstniekiem, bet 2018. gadā šādas atļaujas tika izsniegtas jau 11 359 cilvēkiem. Savukārt, raugoties uz mazkvalificēta darbaspēka apjomu no ārvalstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), pērn aptuveni trešdaļa no piešķirtajām termiņa uzturēšanās atļaujām (TUA) bijušas saistītas ar nodarbinātību (9211 no 31 120).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!