Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.
Vakar un šodien Indonēzijā
notiekošais G20 (pasaules 20
vadošo ekonomiku) līderu vai
viņu pārstāvju samits liecina,
ka arī G20 ir ceļā uz to, lai no
apvienības, kuras dalībnieki
pieņem globālā mērogā nozīmīgus lēmumus, tā pārtaptu tikai par platformu, kur
notiek viedokļu apmaiņa starp rietumvalstīm un vadošajām attīstības valstīm.
Pavērojot publisko telpu, šķiet, patlaban dienas kārtībā aktuālākās tēmas ir valdības (ne)veidošanas sarunas, Krievijas karš Ukrainā, pseidoskandāls ar nosaukumu "čuhņa", dzīves dārdzības pieaugums un vēl virkne šodien aktuālu, taču
ilgākā laika posmā noteikti pārejošu tēmu.
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".
Ar republikāņu pozīciju nostiprināšanos noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas jeb starpvēlēšanas ASV. Tomēr šo vēlēšanu neoficiālais iznākums (atsevišķās pavalstīs balsu skaitīšana var ieilgt līdz pat mēnesim) nav tāds, kādu solīja vairākums aptauju un uz kādu cerēja republikāņu vadība.
Valdības veidošanas sarunās patīkamu humora piedevu sniedz politiķu spilgtie epiteti, sociālajos tīklos un intervijās medijiem klāstot savu "vienīgo pareizo" skaidrojumu par to, kādēļ koalīcijas veidošanas sarunas iestrēgušas absolūtā horizontālā vai vertikālā strupceļā un buksē kā automašīna dubļos.
Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.
Uzreiz vairāki ASV un Krievijas
plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka
Vašingtona un Maskava
apspriež iespēju tuvākajās
nedēļās klātienē aizvadīt
divpusējās konsultatīvās
komisijas sēdi, lai apspriestu līguma par
stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (New
START Treaty) izpildi un, iespējams, arī tā
darbības pagarināšanu.
Publiskajai apspriešanai aizvakar
tika nodots Valsts pārvaldes
modernizācijas plāns 2023.–2027.
gadam, kurā vismaz pašreizējā
versijā 60 lappušu kopapjomā ir
savirknēta virkne deklaratīvu
frāžu un iezīmēts pagaidām neskaidrs
sasniedzamais rezultāts.
Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.
Uzreiz vairāki ietekmīgi ASV plašsaziņas līdzekļi (The Wall Street Journal, CNN u. c.) nupat nāca klajā ar paziņojumiem, ka Saūda Arābijas izlūkdienesti informējuši ASV kolēģus par drīzu un "neizbēgamu" Irānas uzbrukumu Saūda Arābijai vai kā minimums tās "energosistēmas objektiem". Par to, kā tiek apgalvots, liecina arī sarkanā atriebes karoga pacelšana virs Irānas Kumas pilsētas Džamkaranas mošejas – vienas no šiītu islāma pašām galvenajām svētnīcām.
Pēc mēnesi ilgušām sarunām par visu ko citu, izņemot amatus, kā mums tika apgalvots, Krišjānis Kariņš vakar abiem topošās valdības koalīcijas partneriem piedāvāja savu redzējumu par ministru portfeļu sadalījumu, kas, spriežot pēc pirmajām neoficiālajām reakcijām no Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, satur gan negaidītus, gan neērtus pārsteigumus, toties liek novērtēt valdības "vecākā brāļa" Jaunās Vienotības (JV) politisko izveicību un vēlmi pakutināt partneru nervus.