Diskusijas mērķis bija "aktualizēt vēstures mācības lomu Satversmē nostiprināto vērtību apguvē un pilnveidot vēstures mācīšanu skolās". Vēstures skolotājiem "demokrātiskā valstī ir jāprot atrast līdzsvaru starp faktiem, kritiskās domāšanas kompetenci un vērtībās balstītu skatījumu", sacīja Valsts prezidents Egils Levits un rosināja "padomāt par jaunu institūciju – Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu".
Lai gan kopumā diskusija atklāja ne mazums problēmu, apsveicami ir tas, ka vēstures apguve ir aktualizēta, turklāt vēl Rīgas pils līmenī. Pēdējos gados bieži izskanējušas bažas, ka jaunā paaudze nepietiekami interesējas par tā dēvētajiem STEM mācību priekšmetiem, kas ietver dabaszinātnes un tehnoloģijas, un uzņēmējs Normunds Bergs kļuvis leģendārs ar aicinājumu: "Bērni, mācieties fiziku!" Covid-19 pandēmijas laiks arī spilgti parādīja, ka daudziem pieklibo izpratne par epidemioloģiju, jo bija vērojama gan līdzcilvēku aizklīšana ezoterisku sazvērestības teoriju līkločos, gan dīvaini lēmumi par ierobežojumiem, ko pieņēma pie varas esošie politiķi (jāatceras, piemēram, bēdīgi slavenais "zeķu pirkšanas aizliegums").
Atgriežoties pie vēstures tēmas, jāteic, ka sociālo tīklu virtuālajos strīdos vērojams, ka vājas zināšanas par mūsu valsts un Eiropas XX gadsimta vēsturi ir pat šķietami labi izglītotiem cilvēkiem, kuri turklāt atļaujas paštaisni noraidīt mudinājumu apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeju.
Skaidrs ir arī tas, ka atbildību par zināšanām vēsturē (dabaszinātnēs un vēl citās jomās) nevar uzvelt tikai uz pedagogu pleciem. Lai sabiedrība būtu erudīta, iespējai paplašināt zināšanas ir jābūt arī ārpus skolas sienām. Mūsu valstī ir akūti nepieciešams pārskatīt zinātnes finansēšanas politiku, lai nebūtu tā, ka vērtīgi pētījumi vēsturē (un citās zinātņu nozarēs) netiek pabeigti vai nenonāk pie sabiedrības finansējuma trūkuma dēļ. Tāpat arī ir nepieciešams pietiekams finansiālais nodrošinājums muzeju ekspozīcijām, filmu veidošanai un citām kultūras jomas izpausmēm, jo arī tās var stiprināt sabiedrības erudīciju.
Turklāt attiecībā uz jaunās paaudzes zināšanām par notikumiem Latvijā XX gadsimta beigās atbildība ir arī tiem cilvēkiem, kuri šos notikumus ir piedzīvojuši.
Janvārī pirms 32 gadiem bija barikāžu laiks. Mūsdienu jauniešiem izpratne par barikādēm būs tikai tad, ja cilvēki, kuri barikāžu laiku ir piedzīvojuši, par to stāstīs.