Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Dzīvnieki

FOTO: Viesojamies piemājas zoodārzā Brieži

Nezinu nevienu citu iespēju, kur tik tuvu pie Rīgas sastapt, apmīļot, noglāstīt un pabarot kaziņas, ēzelīti, poniju, citus dzīvniekus un mājputnus. Piemājas zoo Brieži, kas Stopiņu novada Vālodzēs, no Rīgas braucot ar mašīnu, sasniedzami piecpadsmit minūšu laikā. Tur apmeklētājus gaida ap simts piecdesmit dažādas dzīvas radības. Pēc cilvēku mīļuma alkst Briežu četrkājainie un spārnotie iemītnieki, jo viņi raduši, ka šeit visi nāk ar labu sirdi.

No čūskas var mācīties dzīvot mierā

Cilvēks baidās no tumsas, no nezināmiem trokšņiem, no dažādiem rāpuļiem un daudz kā cita, ko nepazīst. Es neesmu izņēmums. Nav jau tā, ka uz tikšanos ar Sandri Zvirgzdiņu un viņa tīģerpitonu albīnu Čārliju eju ar bailēm, taču nemelošu – netaisos samīļot vai noglaudīt austrumos par gudrības, gribasspēka, miera un izsmalcinātības simbolu uzskatīto čūsku. Skaidrs – es viņai neesmu vajadzīga, un arī viņa man ir tikai objekts rakstam. Taču atzīstu – aiz terārija stikla sienas gulošais pitons Čārlijs ir fascinējošs, graciozs radījums, kurā manāms kaut kas liktenīgs un mūžīgs.

Saimnieka veterinārais ABC

Ja dzīvnieks nav profilaktiski attārpots, to ieteicams izdarīt pirms kastrācijas, lai operācijas laikā organisms spētu adekvāti reaģēt gan uz ķirurģisko iejaukšanos, gan uz medikamentiem. Ja dzīvniekam ir liela parazītu invāzija, organismam tā ir papildu slodze, tas var būt novājināts, un tas savukārt var radīt komplikācijas gan operācijas laikā, gan pēc tās.

Maziņa, sīciņa, bet krampis riktīgs

Maijā trīspadsmito dzimšanas dienu nosvinējusī Ance Anna Katkovska ar māmiņu Anitru Eglīti jau gadu jebkurā gadalaikā un laika apstākļos mēro 70 km garo ceļu Valmiera–Inčukalns–Valmiera. Anitra savu tiešo darbu var veikt attālināti, tāpēc pienākumus pakārtojusi meitas padsmitnieces lielajai aizrautībai – zirgu mīlestībai un jāšanas sportam. Piecas reizes nedēļā pēc Ances skolas gaitām abas sēžas mašīnā un dodas uz treniņiem Jauno jātnieku skolā Inčukalnā. Mērķtiecīgs un neatlaidīgs darbs, mīlestība, emocijas un Ancei Dieva dotā spēja jau no astoņu gadu vecuma saprast un iemīļot zirgus ļauj meitenei pieveikt arvien augstākus šķēršļus.

Dzīvnieku dakteris: Pasaule ir līdzsvarā, arī labais

Lietus gāž kā ar spaiņiem, un Ķengaraga veterinārajā klīnikā Gabītis divu stundu laikā neierodas neviens cilvēks. Tā nevilšus pēc saspringta rīta darbu cēliena atelpa tiek veterinārārstam Mārim Kamerādam, bet man labs laiks netraucētai sarunai.

Veģetārietis ar zobiem kā asmeņiem

Spriežot pēc šīs vasaras laika apstākļiem un meteorologu solījumiem par globālām klimata pārmaiņām, man jau šķiet, ka drīz arī Latvijā zaļos palmas, pa tām nebēdnīgi lēkās mērkaķīši, bet pie ūdenstilpēm kokos dzīvos iguānas. Manu iedomu ainu spilgti raksturo tā aina, ko vēroju Rīgā, kādas privātmājas nelielajā zaļajā pagalmā.

FOTO: Šie jaukie četrkājaiņi meklē siltas mājas

Šie dzīvnieki šobrīd mitinās patversmē, bet par viņu saimnieku var kļūt ikviens - arī tu! Aplūko, varbūt kāds no ķepaiņiem īpaši iekrīt sirdī! Patversmes kontaktus atradīsi zem attēliem.

Pie cilvēka rokas glaužas gluži kā kaķēni

Pirmo reizi neparastās zivis redzēju Taivānas galvaspilsētas Taibejas parkā, kur dīķos peldēja desmitiem lielu daudzkrāsainu karpu. Izskatījās, ka upē peld krāšņi ziedu pušķi. Agrā rīta stundā taivānieši vienatnē pie dīķiem klusi vēroja zivju rotaļas. Bērni noliecās pie ūdens, un zivis gar iemērktajiem pirkstu galiņiem glaudās kā kaķēni. Toreiz nedomāju, ka interese par dekoratīvajām zivīm pamazām augs arī mūsu zemē.

Čubināma dīvānsuņa godam nederēs

Pirms došanās uz interviju gūglē sameklēju Česapīka līča atrašanās vietu. Patālu gan, Amerikas kontinentā virzienā no Ņujorkas uz Kanādas pusi. Tieši tur Amerikas Kennelklubs 1878. gadā atzina izveidoto suņu šķirni Česapīka līča retrīveru, bet 1964. gadā šī šķirne atzīta par Merilendas štata oficiālo suni. Dodos uz romantisku tikšanos pie Kalnamuižas ezera Skrīveru novadā ar Latvijā vienīgo šīs šķirnes pārstāvi.

Imigrants. Izmest nevar, nospiest arī

Pagājušā gada oktobra vidū Ildze Klesmane, nejauši un pašai to nezinot, atveda no ceļojuma pa Vāciju birztalu vīngliemezi. Viņš izrādās daudz mazāks nekā man pazīstamie un ne reizi vien redzētie cēlie parka vīngliemeži. Šim gaiši citrondzeltena, gluda un spīdīga lodveida čaula ar konisku vītņojumu. Ieejas maliņa, ko sauc par lūpu, tāda kā uzbiezināta.

Putnu un koridu paradīzē Portugālē

Esmu no tiem, kuri joprojām ceļojumos labprāt krāj atmiņu mirkļus fotogrāfijās. Ja runājam par dzīvniekiem, tad zinu ceļotājus, kuri krāj visvisādas lauvas – ciļņos, bareljefos, strūklakās, durvju klauvekļos. Esmu redzējusi bilžu galeriju ar zirgiem, bildētiem no aizmugures, otrā plānā atstājot pašu jājēju – vai tas princis, vai karavadonis. Pēdējā laikā manos ceļojumu foto mirkļos atsevišķas lappuses veltītas svešzemju florai un faunai. Meklējot atbildi, kāpēc tāda interese, jo Rīgā nebūt nesteidzos iemūžināt kaķus, nonācu pie secinājuma, ka tās, pirmkārt, ir mazliet ilgas pēc mājām. Esot prombūtnē, bieži vien domāju par to, kā manam kaķītim vai sunītim klājas. Otrkārt, atvaļinājumā ir arī vairāk laika vērot apkārtni. Vai tad ikdienā ir laiks priecāties par kaķu laiskošanos piesaulē, ieklausīties putnu vidžināšanā? Šajā pavasarī krāju iespaidus Portugālē.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide