Atbildes sagatavotas pēc WSAVA (Pasaules Mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācija), WHO (Pasaules Veselības organizācija), OIE (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija) aktualizētās informācijas.
Ir dažādi jau izsenis zināmi koronavīrusi, kas rada dzīvnieku saslimšanu. Kaķu saimnieki dzirdējuši par kaķu infekciozo peritonītu, arī suņiem ir savs koronavīruss, kas izraisa enterītu (parasti vieglā formā, bet smagāk var slimot kucēni), zināms ir arī cūku koronavīruss, kas izraisa transmisīvo gastroenterītu. Tāpat savi specifiskie koronavīrusi ir putniem un citiem zīdītājiem. Šie vīrusi ir inficētspējīgi tikai sugas robežās. Vīrusi ir organismi, kas nemitīgi mainās, un gadās, ka šādu mutāciju rezultātā izveidojas vīruss, kas ir spējīgs inficēt citu sugu. Šādā veidā radās Tuvo Austrumu respiratorā sindroma vīruss (MERS-CoV), pārejot no civetkaķiem uz cilvēkiem, un smaga akūta respiratorā sindroma vīruss (SARS-CoV), pārejot no vienkupra kamieļiem uz cilvēkiem.
Arī Covid-19 izraisošā vīrusa rezervuārs visdrīzāk ir dzīvnieki – šobrīd notiek aktīva vīrusa izcelsmes noskaidrošana. Taču ir zināms, ka Covid-19 vīruss ir ģenētiski tuvs pakavdeguna sikspārņu (Rhinolophus) koronavīrusam. Iespējams, ka cilvēku inficēšanā bija iesaistīts arī kāds cits dzīvnieks. Taču pašlaik ar šo vīrusu cilvēki inficējas tikai no citiem cilvēkiem. Nav zināms, ka vīrusa izplatīšanā būtu iesaistīti dzīvnieki.
Kādi piesardzības pasākumi jāievēro saskarsmē ar dzīvniekiem? Pasaules Veselības organizācija iesaka pēc saskarsmes ar dzīvniekiem ievērot parastās higiēnas prasības (roku mazgāšana ar ziepēm tekošā ūdenī, izvairīšanās no acu, deguna, mutes aizskaršanas). Ieteicams izvairīties no kontakta ar klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī izvairīties lietot pārtikā aizdomīgus vai bojātus dzīvnieku izcelsmes produktus.
Kas pašlaik zināms par iespējamu mājdzīvnieku saslimšanu vai vīrusa pārnešanu? Ir zināms, ka 26. februārī Honkongā Covid-19 slimniecei piederošam veselam sunim ir bijusi vāji pozitīva reakcija uz vīrusu paraugos no deguna un mutes. Rektāli ņemtie paraugi bija negatīvi. Izmeklējot atkārtoti pēc piecām dienām, tikai deguna dobuma paraugi uzrādīja vāji pozitīvu reakciju. Tā kā dzīvnieks bija izolēts no iespējamā infekcijas avota jau pēc pirmā pozitīvā testa, ir pamats uzskatīt, ka sunim bija vāja infekcija bez jebkādām klīniskām pazīmēm.
Tomēr nav pamata domāt, ka mājdzīvnieki varētu būt infekcijas avots citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.
Kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro īpašniekiem, ja dzīvnieks nonācis ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku? Drošības pēc ieteicams nepieļaut ciešu slimo cilvēku un mājdzīvnieku kontaktu.
Atsevišķās valstīs ir pieejamas vakcīnas pret suņu un kaķu koronavīrusiem. Vai tās varētu pasargāt no Covid-19? Nē, Latvijā nav pieejama vakcīna ne pret suņu koronavīrusa izraisīto enterītu, ne pret kaķu infekciozo peritonītu. Pat ja šīs vakcīnas būtu pieejamas, nebūtu ne mazākās jēgas tās izmantot, jo vakcīna darbojas tikai pret konkrēto vīrusu, bet ne tā modifikācijām. Bez tam, kā minēts iepriekš, nav nekāda pamata domāt, ka suņi un kaķi varētu saslimt ar Covid-19! Uztraukumam par Covid-19 nav pamata attiecībā uz dzīvniekiem.